12. oktobrī, 16:00 Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā notiks nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu Mežs’2013 trešais koncertvakars, kas veltīts laikmetīgajai mūzikai, dark ambient un datormūzikai. Koncertvakars savā programmā ietvers sekojošo komponistu mūziku: Krzystof Penderecki, Milan Adamčiak, Maja S.K. Ratkje, Linda Leimane, Pierre Boulez. Skaņdarbus izpildīs Normunds Šnē, Marta Spārniņa, Eriks Kiršfelds, Spīķeru Kvartets. Notiks arī projektu Lustmord, Ectoplasm Girls un Marcus Schmickler koncerti.
Laiki: 16:00 Milan Adamčiak 17:00 Maja S. K. Ratkje 17:15 Pierre Boulez 17:40 eRikm/L. Ferrari 19:00 Maja S. K. Ratkje 19:20 Linda Leimane 19:40 Marcus Schmickler 20:30 Krzystof Penderecki 21:00 Lustmord 22:00 Ectoplasm Girls 23:00 TriharsKamermūzika ar savu jēdzienu vien rosina asociācijas ar vidēja vai maza izmēra slēgtām telpām. Kā labi zināmā interneta enciklopēdija Jums paskaidros, kamermūzika ir ‘’klasiskās mūzikas žanrs, kam raksturīga skaņas kompozīcija, ko veido neliels daudzums mūzikas instrumentu — parasti tāds, ko var satilpināt vienā pils zālē vai istabā.’’ Mūsdienās piļu zāles muzikālā kontekstā ir nomainījušas demokrātiskākās koncertzāles, turpretim tieši istabas ir tā telpa, kur visbiežāk rodam vietu intimitātei starp mums pašiem un tām skaņām, ko mums vēlas nodot kāds autors. Par šī koncertvakara galvenajiem tēliem kļūs kamermūzikas skaņas, kuras retāk sasniedz Latvijas klausītāju ausis: neakadēmiskajā avangardā pazīstamās smalkā trokšņa mākslinieces Majas Ratkjes darbi stīgu kvartetam un solo čellam, Eiropā maz atskaņotā, taču mīta statusu iemantojušā slovāku komponista Milana Adamčiaka grafisko notāciju darbi, kā arī pasaules slavenā poļu komponista Kšištofa Penderecka kompozīcija čellam, kas nāk no perioda autora daiļradē, kad viņš atgriezās pie tradicionālākām mūzikas formām, atstājot avangardu aiz muguras.
Šis koncertvakars tiks papildināts ar vācu datormūzikas autora Markusa Šmiklera, dāmu tumšās elektronikas dueta Ectoplasm Girls, kā arī dark ambient radītāja Lustmord koncertiem. Tādā veidā tiks novilkta tieša tematiska līnija no 20. gs. otrās puses laikmetīgās mūzikas līdz pat ‘’jaunajai vienkāršībai’’ un avangarda atbalsīm mūsdienu eksperimentālajā mūzikā. Šis būs retāk dzirdētas, taču svaigas un savdabīgas mūzikas vakars, kura priekšnesumos varēs satapties ar visdažādāko tradīciju un skolu “rēgiem” – sākot ar tiem, kas klusi un skaisti gaudo apsēstajās istabās, līdz tiem, kas tajās plēš tapetes, sprakšķina sveces un uzglūn aizmigušajiem.
Braiens Viljamss (Brian Williams) ir britu mūziķis, kas ar savu projektu Lustmord ir ieguvis žanra ‘’dark ambient’’ radītāja slavu. Pirmie Lustmord albumi tika izdoti 80. gados, un to skanējums tika panākts, veicot vides ierakstus kapenēs, alās un lopkautuvēs un pēc tam šos ierakstus apstrādājot un papildinot ar dažādām skaņām, kas mūzikai dod rituāla sajūtu – tibetiešu pūšamajiem instrumentiem un transā iekritušu balsu repetitīviem skandinājumiem. 2006. gada 6. jūnijā Lustmord uzstājās Sātana Baznīcas 40. jubilejas svinībās Losandželosā, sniedzot muzikālu pavadījumu pasaules sātanistu salidojuma svinīgajai misei – šī uzstāšanās vēlāk tika izdota kā albums ‘’06.06.06. Rising’’.
Pētot balss un skaņu pasaules iespējas, Majas S.K. Ratkes (Maja S.K. Ratkje) drosmīgie darbi un priekšnesumi, kas balansē starp “ziemeļu Sirēnas” saltu agresiju un smalku uzmanību pret skaņām, ir padarījuši viņu iemīlētu gan kā komponisti, tā arī harizmātisku izpildītāju, respektētu kā akadēmiskajā, tā eksperimentālajā pasaulē. Ratkjes skaņu leksikā ir jaušamas gan ‘’skaņu Kolosa’’ Edgara Varēza, gan mikrotonālā komponista Džiačinto Ščelsi ietekmes, apvienotas ar pašas Ratkjes savdabīgi valpurģisko estētiku un Sofijai Gubaiduļinai radniecīgiem eksperimentiem ar neordināriem instrumentu salikumiem. Skaņu Mežā viņas stīgu kvartetu ‘’A Tale of Lead and Light’’ izpildīs Spīķeru Kvartets, savukārt kompozīciju solo čellam ‘’To F’’ izpildīs Eriks Kiršfelds.
Luks Ferāri (Luc Ferrari) tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem tēliem 20. gadsimta laikmetīgās mūzikas vēsturē, kā arī tiek augstu vērtēts avangarda mūzikas pasaulē kā elektroniskās mūzikas novators. Strādājot savās kompozīcijās gan ar akustisku instrumentu klāstu, gan ar elektroniskām ierīcēm, gan ar abu iepriekš nosaukto apvienojumiem un vides skaņām, viņš izvirzīja drosmīgus komentārus par laikmetīgajā mūzikā tik būtiskajām Džona Keidža tēzēm, reizēm padarot tās tuvākas tradicionālām mūzikas formām, taču reizēm arī darot tās vēl sarežģītākas vai abstraktākas. Skaņu Mežā Luka Ferāri elektroniskās mūzikas kompozīciju “Archives Sauvées Des Eaux’’ izpildīs respektētais franču mūziķis, musique concrète skolas mantinieks un darba līdzautors eRikm, kas savulaik šo darbu veidojošo izejmateriālu ir apvienojis un interpretējis pēc Luka Ferāri lūguma.
eRikm ir Marseļā dzīvojošs mūziķis, kura daiļradi raksturo gan zinātniska, tas ir, tehniska interese pret skaņu mākslas un mūzikas sfēru, gan poētiska ziņkārība pret pasauli. Lai gan mūsdienās viņš ir vairāk pazīstams kā elektroniskās mūzikas autors, tiekot dēvēts arī par virtuozu vinilplašu atskaņošanas manipulatoru, viņš uzsāka savu muzikālo karjeru kā ģitārists. Savā radošajā darbībā viņš pretendē uz eklektisku metožu kopumu, sliecoties vienlaikus apvienot visdažādākās mūzikas radīšanas metodes un ar tām saistītās ideju skolas. Savu radošo pieeju viņš raksturo kā konstantu prāta, intuīcijas un jutekliskuma starpstāvokli.
Milans Adamčiaks (Milan Adamciak) ir slovāku komponists, kas bieži tiek saukts par vienu no interesantākajiem un talantīgākajiem, taču tajā pašā laikā mazpazīstamākajiem mūzikas autoriem no, tā saucamās, divdesmitā gadsimta pēckara avangarda ēras. Viņa eksperimentālā dzeja nereti izpelnās apbrīnu tās eksotiskās faktūras dēļ, savukārt grafiskās notācijas bieži tiek sauktas par radikālām savā balansēšanā starp abstraktumu un netiešiem aicinājumiem pēc konkrētas izpildījuma sistēmas veidošanas, tajā pašā laikā būdamas apveltītas ar tādu vizuālu iespaidīgumu, ka tās varētu tikpat labi noturēt par abstraktās glezniecības paraugiem. Skaņu Mežā viņa grafisko notāciju darbus izpildīs ansamblis Mi-65, kurā citu starpā piedālās lietuviešu mūziķis Artūrs Bumšteins (Arturas Bumsteinas), slovāku komponists Daniels Matejs un virkne latviešu mūziķu, ieskaitot Ivaru Arutjunjanu, Edgaru Rubeni un Platonu Buravicki.
Kšištofs Pendereckis (Krzystof Penderecki) ir poļu komponists un diriģents, kas tiek saukts par diženāko no Polijas dzīvajiem mūzikas autoriem. Savā izteiktākajā avangarda periodā Pendreckis bija pazīstams ar savam laikam novatoriskām grafiskās notācijas formām (tostarp pat lieliem ansambļiem), aleatoriku, netradicionālām instrumentu spēles tehnikām, kas pieprasītas sacerētajos darbos, skaņdarbos klātesošu savdabīgu dissonansi, kas, būdama īpaši konstruēta, teju atgādina ‘’balto troksni’’, kā arī gluži vienkārši smagnēju un episku skanējumu, kas kā raksturojoša īpašība nemainījās arī tad, kad viņa mūzika pēc septiņdesmito gadu vidus iemantoja noslieci uz harmoniju, tonalitāti un tradicionālām kompozīcijas tehnikām. Skaņu Mežā Penderecka darbu solo čellam ‘’Divertimento’’ izpildīs Eriks Kiršfelds.
Pjērs Bulēzs (Pierre Boulez) ir franču komponists, diriģents, rakstnieks un pianists, kā arī mūzikas izpētei un radīšanai veltītā institūta IRCAM radītājs. IRCAM pulcē zem viena jumta zinātniekus un komponistus, iedrošinot viņu sadarbību novatorisku mūzikas formu radīšanai. IRCAM galvenie spēki tiek novirzīti izpētei, ko jaunas mūzikas radīšanai var sniegt matemātika, akustika un datorzinātne.Pats Bulēzs, savukārt, kā diriģents tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem laikmetīgās (un ne tikai) mūzikas interpretiem, taču kā komponists ir izpelnījies neglābjama perfekcionista slavu un tiek dēvēts par vienu no savas paaudzes nozīmīgākajiem franču komponistiem, savulaik būdams gan kaismīgs dodekafonijas popularizētājs, gan elektroniskās mūzikas pionieris. Viņa darbu elektronikai un vijolei ‘’Anthèmes II’’ Skaņu Mežā izpildīs Marta Spārniņa un Normunds Šnē.
Jaunā komponiste Linda Leimane ir absolvējusi Dobeles mūzikas skolu un Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolu, kurās padziļināti apguvusi klavierspēli un mūzikas teoriju un vēsturi. Šobrīd Linda studē Latvijas Mūzikas akadēmijā Kompozīcijas katedras doc. Rolanda Kronlaka klasē. Savā komponistes karjerā Linda veiksmīgi startējusi vairākos konkursos, tostarp, Pētera Vaska fonda un Jaunās mūzikas festivāla Arēna jaundarbu konkursos, iegūstot godalgotas vietas. Skaņu Mežā kopā ar Eriku Kiršfeldu viņa atskaņos pašas kompozīciju ‘’Tuvplāns’’ elektronikai un čellam.
Audiovizuālās digitālo performanču grupas Trihars trijotne (Kristaps Biters, Pēteris Riekstiņš un Rihards Vītols) rada, pašu vārdiem, „elektroniskās mūzikas dreifējumu”, robežojoties no ekstrēmās datormūzikas līdz glitch, no witch house līdz industrial, no ambient līdz IDM, utt.
Stokholmas meiteņu duets Ectoplasm Girls spēlē tumšu, taču vitalitātes piesātinātu elektronisko mūziku – viņu mūzika ir dažādīga, atmosfēriska un izdomas pilna, kā arī tā bieži vien tiek pavadīta ar tumšu, bet gaumīgu vizuālo atribūtiku, jo abas projekta dalībnieces ir arī mākslinieces.
Markuss Šmiklers (Marcus Schmickler) ir vācu komponists, producents un mūziķis, kas rada mūziku gan improvizācijas, gan kompozīcijas valodās, savā daiļradē robežojoties no abstraktas datormūzikas līdz madrigālu aranžējumiem, darbiem jauktam korim un orķestrim. Dažādi skaņas un dzirdes fenomeni, tostarp skaņu ilūzijas, mēdz atrasties Šmiklera muzikālo eksperimentu centrā. Dzelzceļniecības muzejā Šmiklers izpildīs savu kompozīciju, kas radīta, galaktiku modeļus un tajos notiekošās kustības konvertējot skaņā. Šo komponista projektu palīdzējuši veidot zinātnieki no Argelandera Astronomijas institūta Vācijā.
Biļetes uz koncertvakaru var iegādāties ‘’Biļešu Servisa’’ kasēs vai arī www.bilesuserviss.lv. Iepriekšpārdošanā tās maksā 7 Ls, taču pie ieejas Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā – 10 Ls. Ir iespējams iegādāties arī izdevīgu trīs dienu abonementu uz festivālu, kas maksā 17 Ls.
Koncertu atbalsta iRobot, Red Bull Music Academy, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Eiropas programma ‘’Kultūra’’.
