2014. gada atskats #3: Ilmārs Šlāpins

Publicista, filozofa, rakstnieka, tulkotāja un dīdžeja Ilmāra Šlāpina 2014. gada izdevumu Top 10.

a1694422023_21. Scott Walker + Sunn O))) – “Soused”, 4AD

Spēcīgs, nopietns un joprojām novatorisks albums, kuru ir patīkami klausīties (ko nevar teikt par Skota Volkera iepriekšējos soloalbumu “Bish Bosch” – tikpat spēcīgu, taču grūti izturamu). Varētu domāt, ka albumu vieglāku padarījusi Sunn O))) piedalīšanās, lai gan tieši Volkers šajā kompānijā ir estrādes mūzikas pārstāvis.

 

a1694422023_22. Tony Allen – “Film of Life”, Harmonia Mundi

“Bez Tonija Allena nebūtu bijis afrobīta,” ir teicis Fela Kuti, kura grupā “Africa ’70” Allens ir spēlējis no 1968. līdz 1979. gadam. Braiens Īno viņu ir nosaucis par iespējams labāko bundzinieku, kāds jebkad ir dzīvojis. Vairāk kā piecdesmit gadu garumā Tonijs Allens ir spējis saglabāt dzīves prieku, gudrību un ritma izjūtu.

 

a1694422023_23. Einstürzende Neubauten – “Lament”, BMG

Pasūtījuma darbs, kas spiedis atkal kopā sanākt leģendārai grupai, kurā katrs no dalībniekiem ir spilgta un neatkārtojama personība. Perfekti, ar vācisku precizitāti un tikai EN vien raksturīgo melnā humora izjūtu izpildīts uzdevums – albums ir veltījums Pirmā pasaules kara sākuma simtgadei.

 
 

a1694422023_24. Eno + Hyde – “Someday World”, Warp

Retrospektīvi skatoties – viens no daudzajiem Braiena Īno sadarbības projektiem ar kādu viņa pamanītu un gaismā izceltu mūziķi vai grupu. Tiesa, Karls Haids nav nekāds iesācējs un mūsdienās iespējams plašākai publikai labāk zināms par vientulību mīlošo Īno. Bet rezultāts ir skaists. Pāris mēnešus vēlāk iznāca vēl viens viņu sastrādāts albums, bet šis ir labāks.

 

a1694422023_25. Rosanne Cash – “The River And The Thread”, Decca

Nopietnās kantrīmūzikas pamatlicēja Džonija Keša meita Rozanna nav nekāda iesācēja. Viņas pirmais albums iznācis 1978. gadā un savā karjerā viņa ir gan pabijusi ierakstu topos, gan saņēmusi Grammy balvas. Šis ir viņas 13. studijas albums. Gluži tāpat kā viņas tēva gadījumā, Rozannas dziedātās dziesmas nav nekāds kantrī (vismaz ne tajā nozīmē, kādā mēs esam pieraduši par to runāt). Un balss ir skaista.

a1694422023_26. Joseph Arthur – “Lou”, Vanguard Records

Akustisks un klusināts kaverversiju albums ir veltīts pagājušajā gadā mirušajam Lū Rīdam. Īpaši skaudri skan dziesmas “Sword of Damocles” un “Magic and Loss”, ko arī pats Lū Rīds rakstījis sev tuvu cilvēku nāves sakarā.

 
 
 
 

a1694422023_27. Mirel Wagner – “When the Cellar Children See the Light of Day”, Sub Pop

Mans šīgada atklājums. Etiopiešu izcelsmes somiete, kas dzied amerikānisku blūzu. Šis ir viņas otrais albums (pirmais tika nosaukts vienkārši “Mirel Wagner”), kura klasiskā uzbūve (10 dziesmas ar vidējo garumu 3 minūtes) atgādina skaņuplašu automātu estētiku kādā lauzto siržu kafejnīcā – izvēlies, kuru dziesmu gribi, visas tās runā par vienu un to pašu. Par to, ka mīlestība ir posts, izmisums un ciešanas. Un visas pasaules nelaimes nāk no mīlestības. Vai arī no tās trūkuma.

a1694422023_28. John Zorn – “On Leaves of Grass”, Tzadik

Ir kaut kas aizkustinošs šajā notikumā – viens no pasaules neprātīgākajiem avangarda džeza un frīdžeza komponistiem Džons Zorns ir sarakstījis veltījumus verlibra revolucionāram un humānistam Valtam Vitmenam. Pareizāk sakot, viņa dzejai no krājuma “Zāles stiebri”. Skaidrības labad uzreiz jāpasaka, ka tā ir instrumentāla mūzika, ko izpilda grupa “Nova Express”: pianists Džons Medeski, basists Trevors Danns, perkusionists Kenijs Volesens un bundzinieks Džoijs Beirons.

a1694422023_29. François Couturier, Anja Lechner – “Moderato cantabile”, ECM

Komponista un pianista Fransuā Kuturjē un vācu čellistes Anjas Lēhneres albums ir smalki savērpts ap Georga Gurdžijeva mūzikas motīviem, kas ierakstu kompānijai ECM nav sveši. Albumā bez paša Gurdžijeva skaņdarbiem skan arī Kuturjē, armēņu priestera un komponista Komitasa Vardapeta, kā arī spāņu komponista Federiko Mompou mūzika, kas saistīta savādā, vēsturiski ģeogrāfiskā veidā. Visi šie cilvēki ir daļu svas dzīves aizvadījuši labprātīgā vai piespiedu trimdā Parīzē vai tās tuvumā, kur šobrīd mīt arī Fransuā Kuturjē. Viņus visus vieno arī īpaša attieksme pret mūziku – dziļa pietāte tās mistiskās un neapzinātās varas priekšā.

a1694422023_210. Instrumenti – “Iekams”, Tru Music Studio

Latviešu mūzikā 2014. gads ir atstājis šo to paliekošu – ļoti labs ir Goran Gora albums “Mosties” ar Knuta Skujenieka dzejas tekstiem, pieminekli Māris Švernam uzcēluši viņa draugi un kolēģi ar albumu “Brāļi un Māsas”. Vislabākie iespaidi par ansambļa “Manta” albumu. Taču īpaši atzīmēt gribētos “Inztrumentus” ar negaidīto sānsoli vienkāršākas un dziļākas mūzikas virzienā. Tas ir albums, kas jāklausās vairākkārt. Ārējais lakoniskums ir maldinošs.

Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *