Magik Markers, Dirty Deal Café, 14.11.2008

Šā gada 14. novembrī Dirty Deal Café telpās Rīgā, Maskavas ielā 12, k2. norisinājās novatoriskās mūzikas foruma Skaņu Mežs koncertu cikla “1-2cauri!” viens no pasākumiem – amerikāņu “noiserock” dueta “Magik Markers” uzstāšanas. Piedalījās arī pašmāju “PuseH PuseW” un atraktīvais “deathbreakdiscoremetal” (atļaušos tā viņu nodēvēt) mākslinieks Kodeks.

Pirmie savas skaņu sienas sāka būvēt PuseH PuseW” – viņu uzstāšanās izdevās lieliski – no minimālistiskas un maigas skaņu ainavas izauga spēcīga trokšņu mūzika, trokšņains “drone” ar lēnu attīstību, kas savijās ar “gabber” cienīgām elektroniskajām bungām. Kompozīcijās iesaistījās kliedzošs vokāls, kas savu balsi pakļāva dažādām tarnsformācijām ar elektronisku efektu palīdzību. Simpātiski šķita mēģinājumi šīs trokšņainās skaņu sienas cauraust ar dažādiem melodiskiem elementiem, ģitāras iespēlēm, kā arī kombinēt šos trokšņus ar maigām un meditatīvām skaņu virknēm. Visu uzstāšanās laiku aiz mūziķu mugurām uz sienas tikai projicēta kāda filma, kurā, šķiet, iekšējie ķermeņa orgāni spēlēja visai būtisku lomu….

Par Magik Markers” jāteic, ka viņu uzstāšanās nepavisam neizdevās. Pēc dažiem skaņdarbiem no albuma “Boss”, ģitārai pārtrūka stīgas, turklāt mēģinājums kaut kā risināt šo problēmu nevainagojās panākumiem – pēc brīža stīgu skaits sāka samazināties aizvien vairāk. Bija manāmas arī problēmas ar ģitāras kabeļiem un to saslēgumu. Dīvaini šķiet tas, ka grupa mēro ceļu no ASV bez rezerves ģitāras un pienācīga tehniskā nodrošinājuma. Magik Markers” atvainojās par misēkļiem un nospēlēja dziesmas “Body Rot” trokšņainu interpretāciju, kas pilnībā atbilda grupas stilistikai, kaut arī man šķiet, ka šī improvizācija nebija izdevusies – galu galā, uzstāšanās bija izgāzusies un noslēguma skaņdarbs bija vājš mēģinājums kaut ko darīt “lietas labā”.

Pasākumu noslēdza Kodeks, kura uzstāšanās bija paredzēta kā diskotēka. Diemžēl liela daļa publikas devās prom – un velti, jo noslēgums bija gana kvalitatīvs un baudāms. Interesants skatuves dizaina risinājums – kartona kārba, kuras priekšpusē izgriets caurums zvaigznes formā, bet kastes iekšienē mirgojoša eglīšu lampiņu virtene kā savdabīgs un kariķēts atgādinājums par  tuvojošos gadu miju. Uz šīs “konstrukcijas” tika novietots portatīvais dators un diskotēka, jeb labāk būtu teikt – “breikkortēka”, varēja sākties. Kodeks, ierāvies astoņdesmito gadu datornūģa acenēs, apdullināja klātesošos ar negantiem ritmiem un skaņu kolāžām, kas saturēja dažādu laiku un reģionu pop un rokmūzikas citātus. Savu uzstāšanos Kodeks atklāja ar skaņām no kādas pornofilmas – visai raksturīgas un lielākai daļai cilvēku pazīstamas skaņas, kas apstrādātas labākajās breikkora tradīcijās un apaudzētas ar labi un reizē slikti dejojamajiem breikkora ritmiem.

Oskars Herliņš, 01.12.2008

http://www.ecstaticpeace.com/artist.php?id=5

Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *