Blood From A Stone
Hanne Hukkelberg
Blood From a Stone
[Nettwerk Records, 2009]
1979. gadā dzimusī norvēģu dziedātāja Hanne Hukkelberg ar savu mazliet infantilo un frīkaino balss (un arī mūzikas) nokrāsu noteikti ierindojas līdzīgu izpildītāju (tādu kā CocoRosie vai Joanna Newsom) fanu (pārsvarā jau meiteņu) klausāmvielas kartotēkās. Tāpat arī Hanne ir ievērojama ar atrasto un/jeb sadzīves priekšmetu (riteņu spieķu, rakstāmmašīnas, trauku, vīna glāžu, lietus, ūdens un daudzu citu) skaņu izmantojumu (vairumā gadījumu ritmiskos, mazāk atributīvos nolūkos) savās kompozīcijās.
Ar katru albumu gan Hanne kļūst arvien savāktāka savā izteiksmē, tādējādi pakāpeniski zaudējot savu iedzimto harizmu, pie kā savus klausītājus sākotnēji pieradinājusi. Taču viņas neparastā popa nedaudz kautrās un fragīlās noskaņas paliek nemainīgi magnētiski valdzinošas. Šajā, Hukkelbergas trešajā pilnā garuma albumā „Blood From a Stone” neierastie „mūzikas instrumenti” integrēti tik filigrāni un reti, ka tos pat grūti pamanīt, taču kopumā radies eleganti tīrs, telpisks, subtils skanējums. Ģitāra izmantota par vadošo pavadījuma instrumentu, un atrastie priekšmeti kalpo perkusitīvai funkcijai.
Lai arī visas (10) šī albuma dziesmas ir līdzīgas uzbūves, ar visai primitīvām ritma struktūrām, tās, kaut vai ņemot vērā Hukkelbergas raibo, pat nedaudz disonējošo dziedāšanas stilu (starp citu, Hanne dzied ļoti labā angļu valodā, bez jūtama akcenta), nebūt neskan vienādi – salīdzinoši plašais spektrs ietver gan tādu lēni kāpjošu, atmosfērisku kompozīciju kā „Crack” vai dungojoši melodisko sākumdziesmu „Midnight Sun Dream”, gan arī gandrīz vai metronomiski precīzo, klasiskā indie rock ritma manierē spēlēto kompozīciju „In Here/Out There”. Salti mundrā tituldziesma ir visordinārākais easy listening tipa paraugs, taču visnotaļ smaidīgi dejojams gabals. Un skaidra takts izbaudāma arī akustiskās ģitāras ritma pārpilnajā dziesmā „Bandy Riddles”, kurā piedziedājumos kā papildus sitaminstruments dzirdama arī koka tupeļu klaudzināšana.
Savukārt augļa sulīgo mīkstumu – albuma izjustāko un aizgrābjošāko daļu veido kompozīcija „Salt of the Earth”, kas kontrastē ar klusinātākām, dūdotām pantiņa daļām un griezīgāku vokālu apvītiem episka dziļuma piedziedājumiem, kas veidoti no dramatisku klavierskaņu un metāliskas šķindoņas ritmiskiem triecieniem. Grabošā dziesma „No One But Yourself” pārņem ar stieptākām, sāpīgākām, iztālēm izskanošām balsīm kā rēgainiem sirēnu pārlidojumiem virs galvas, un apātiski gurdenā „No Mascara Tears” skan tiešām kā atteikšanās no notecējušas skropstu tušas pēc lietus. Un pēdējā, tradicionāli vienīgā dziesma Hannes dzimtajā valodā (arī visgarākā dziesma šajā albumā (7:23)) „Bigd Til By” skandināviski vēsi, rezonējošām balsīm atbalsojoties (Hannes pašas iedziedātie bekvokāli arī citās dziesmās piešķir nosacītu korbalsu efektu), ar savu grandiozitāti lēni un maigi ievij patīkamās skumjās, pat uzdzenot pārdzīvojuma zosādu.
„Blood From a Stone” neapšaubāmi ir izteikts dziedātājas albums, jo tajā prevalē Hannes sagrābjošie, intīmie un savā izteiktajā sievišķībā seksapīlie vokāli. Salīdzinot ar viņas pirmo 2004. gadu albumu „Little Things”, Blood From a Stone” skanējumā iztrūkst greizais džezīgums un cirkustipa nebēdnīgums. Un pat vēl iepriekšējā, 2006. gada albumā „Rykestrasse 68″ rodamais instrumentālais orķestrālums, piemēram, leijerkastes vai muzikālo lādīšu tipa trausli mirguļojošās melodijas, akordeona raisītā multikulturālā pieskaņa un citi fona troksnīši „akmens asinīs” vairs nav sastopams pilnībā. Līdz ar to gribas teikt, ka šis diskā aplūkotais akmens sirgst ar mazasinību, un Hanne ir sev laupījusi lielu daļu savas oriģinalitātes raksturlielumu. Taču tomēr, kad sākotnējais šoks ir pārdzīvots, šī albuma uzstājīgā izsmalcinātība gluži vienkārši skaistās un smeldzīgās mūzikas veidā liek iemīlēties tās liegajā sapņainumā, kas nespēj atstāt vienaldzīgu. Tagad tikai jāgaida kā nu nākamreiz Hanne būs pagriezusi savas platformas leņķi.
Rihards Bražinskis, 04. 06. 2009
www.myspace.com/hannehukkelberg
