Nezinātājiem pastāstu, ka „Dabsolis” ir raidījums radio NABA, klausāms katru piektdienas vakaru un ir veltīts dubstep mūzikas žanram. Šo žanru Latvijā izplata un aktualizē entuziasts Arvīds Laivinieks, vairāk pazīstams kā dīdžejs Oyaarss. Slimības dēļ paša Oyaarss uzstāšanās diemžēl nenotika.
Dubstep ir īpatns žanrs. Tā ietvaros dīdžeji un mūziķi veido deju padarot to brīžiem absolūti nedejojamu. Dabsolis jauc pasaules mūziku ar drūmāko atrodamo elektromiksu, liekot tam izklausīties kā autentiskam žanram ar ilgstošu pastāvēšanas vēsturi.
Pasākumu Depo mazajā zālē uzsāka viens varen talantīgs puisis ar pseidonīmu Max Voitech, kurš, savācis izcilu samplu kolekciju, veidoja smalku, grūvīgu un intelektuālu skaņu. Šī puiša uzstāšanos aicinu nelaist garām. Max Voitech ir atradis ļoti īpatnēju un savdabīgu ceļu – jaucot atmosfērisku gaisotni ar plūstošām ritma līnijām (ieskatam – Boards of Canada vai Faultline). Viņu savukārt nomainīja dīdžeji Big-N un F-Line, kuri sniedza jau krietni smagnējāku, bet dejojamāku uzstāšanos, kas savukārt atgādināja franču vinila ģēnijus Birdy Nam Nam.
Uz lielās skatuves kā pirmais kāpa Nerone – grupējuma 808.lv pārstāvis. Nerone, atšķirībā no vakara kolēģiem, krietni vairāk izmantoja dažāda rakstura pasaules mūzikas elementus (tribal) – labs sniegums, bet nedaudz kaitināja pārrāvumi un neveiklas pārejas no bīta uz bītu.
Vakara gaidītākie mūziķi Latvijas Gāze uz skatuves kāpa paplašinātā sastāvā, kas no bundzinieka viedokļa piedeva spēku un izdomu, bet no piedziedātājas (?) bija nevajadzīgi un pat drusku komiski. Latvijas Gāzes uzstāšanās bija grūti panesama, spēlēja uz nerviem (nodoms?), bet tomēr pierādīja sevi kā absolūti nepieciešamu Latvijas mūzikas skatuvei, gluži kā īstā gāze. Latvijas postindustriālajā mūzikā ”Gāze” joprojām paliek nepārspēti.
Kā pēdējais jāatzīmē dīdžejs Gestapo. Talantīgs puisis ar visām iespējām kļūt par Latvijas alternatīvās deju grīdas pavēlnieku.
Var droši teikt, ka latviešu elektroniskā skatuve kļūst arvien aizraujošāka un šāda rakstura industriālās ballītes ir vērts apmeklēt. Arī skaidrā.
Ulvis Zirnis