Jazz-noise lomogrāfija

Evan Parker / John Wiese
C-Section
[Second Layer Records; 2009]

Jaunās britu izdevniecības “Second Layer Records” debijas izlaidiens, eksluzīvais Evan Parker un John Wiese apvienojums “C-Section”, līdzās, piemēram, “Rune Grammofon” izdotajam itāļu ģitārista Luigi Archetti un šveiciešu čellista Bo Wiget eleganti jutīgajam slāņveida melanholisko skaņu ainu kopdarbam “Low Tide Digitals III” ir kārtējais veiksmīgais šīgada eksperimentālais duets. Pārkeram tā ir pat viena no saistošākajām sadarbībām kopš “The Topography of the Lungs” (kolaborācijas ar brīvās improvizācijas ģitāristu Derek Bailey) laikiem.

Anglis Evan Parker ir avangarda dzīvā leģenda – free jazz tenora un soprāna saksofonists, kura virpuļojošā, viltus notis ģenerējošā “nepareizā” spēlēšānas maniere ir drīzāk formveidojoša nekā melodiski saturiska. Pārkers ir sadarbojies ar ļoti daudziem izpildītājiem un pēdējā laikā sācis interesēties arī par elektronisko mūziku. Droši vien tāpēc šī tikšanās ar Wiese ir notikusi tikai tagad. Amerikānis John Wiese savukārt ir pēdējo gadu karstākais un raženākais algoritmiskais trokšņdaris – arī plaši sadarboties mīlošs un pat tuvu stāvošs saviem tautiešiem Sunn O)))!

“C-Section” sastāv no divām “apkļaujošām”, vidēji padsmit minūtes garām kompozīcijām “The Jist” un “Dog Cesarean” un divām mazām, aptuveni trīs minūtes garām “vidus” kompozīcijām “Little Black Book” un “No Shoes”. Mazās dziesmiņas ir jūras slimīgi ņirbošas ar skaidriem, trausliem akcentiem, bet lielās – amorfi plūdenas un penetrējoši sīkstas.

Gabalus “The Jist” un “No Shoes” caurvij regulāri bassbočkas sitieni, taču tie neraisa ritmu, jo dzīvo it kā pilnīgi atsevišķi. Wiese mutuļojošās traucējumu draņķu putras protoberances apkļauj Pārkera čalojošās saksofona virtenes, saaužoties audiālā lomogrāfijā jeb tā teikt na haļavu ķertos uzplaiksnījumu virknējumos. Lai nepārmāktu partnera darīto, Wiese noizs šajā diskā ir ieturēts, ar savaldītu intensitāti – un izpildīts ar tik ļoti lielu rūpību, ka brīžam pat šķiet it kā Wiese manipulētu Pārkera skaņas. Vietumis Wiese ir metāliski griezīgi-grabošs ar periodiskiem feedback`a dūrieniem, citviet dzirksteļojošs it kā burzītu papīru, nedaudz pamocīdams arī lentas. Tāpat arī atskabargaini šņākšanas periodi, kuros saksofons mēdz pat uz neilgiem, nemanāmiem mirkļiem iepauzēt/apklust, nomainās uz tukšākām elpojošas elektronikas atkāpēm, kas attīrītas no brūīkoši-rūcošās trokšņu masas. Saksofona taustiņu klakšķi starp citu arī ir kā papildus gļuki.

Lai gan skaņdarbi no sākuma un beigām ir noapaļoti, tiem nepiemīt noteiktas kompozicionālas nepieciešamības – tie varētu beigties jebkurā brīdī. Taču tas ir tikai šī ieraksta raksturlielums. “C-Section” sniedz īstenu eksperimentālu kvalitāšu baudījumu! Un sakarā ar vecā buka tikšanos ar jaunu, skarbu improvizatoru šis albums būtu nodēvējams arī par paaudžu (un, protams arī tehniku) krustpunktu. Gaidu Wiese 8. oktobrī Rīgā ar nepacietību!

Rihards Bražinskis, 13. 09. 2009.

Evan Parker & John Wiese - C-section
Evan Parker & John Wiese - C-section
Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *