Tesa, Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, 13.12.08

13. decembra novakarē nezināmu iemeslu dēļ tieši Grīziņkalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības namā dārdēja, es teiktu, labākās pēdējā laika Latvijas alternatīvās scēnas grupas „Tesa” jaunā albuma prezentācija. Mazliet gan tā kā novēloti, ja ņem vērā, ka albums tika izdots septembra sākumā, bet nu skaidrs, ka labāk vēlāk nekā nekad. Protams, uz pasākumu tika ielūgta arī grupa „Soundarcade”, kārtējo reizi apliecinot līdz smieklīgumam nešķiramo „tesarcade” savienību.

Jaukajās padomju stilā telpās bija sanācis pulka ļaužu ar līdznestiem aliņiem, kuri pilnībā arī aizpildīja visas daudzās sēdvietas. „Skatuve” bija pārbagāta ar telpaugiem podos, un neizpalika arī dažādas savā kultūrelitārismā banālas video projekcijas – iesākumā tika demonstrēti fragmenti no Matthew Barney „Cremaster” un Alejandro Jodorowsky „El topo”. Savukārt „Tesas” spēlēšanas laikā tika rādīts mēmā kino šedevrs, Fritz Lang 1926. gada filma „Metropolis”, īpaši nepiedomājot vai asociatīvi tā varētu atbilst mūzikai (iepriekšējā albuma prezentācijā klubā Depo fonā tika laists Stanley Kubrick „2001: A Space Odyssey”). Kad stunda pēc noliktā sākuma laika (18:00) bija pagājusi, tad tracis varēja iet vaļā. Kas attiecas uz „Soundarcad”iem, tad patīkami, ka vokāls šoreiz nebija tik neciešami traucējošs un pat piedeva šķietami vēlamo episkuma efektu. Tāpat arī patīkami, ka iesildīšana neievilkās atsildīšanā.

„HeartBeatsFromTheSky” ir jau trešais grupas „Tesa” EP (šoreiz tikai pavisam nedaudz pārsniedzot pusstundu). Kā jau ierasts, materiāls uzticīgi ierakstīts „Hodila records” studijā Valmierā, un tikpat uzticīgi izdots ar Krievijas pagrīdes leibla „Old Skool Kids” gādību.

Albumā ir sešas kompozīcijas, taču ar tik plūstošām robežām, ka runāt par atsevišķiem gabaliem ir pagrūti. Tās ir kā kopējs stāsts, liekot domāt par dziesmu iedaļām kā gluži vai patvaļīgām. Turklāt „Tesa” visu šo albumu ir iespēlējuši vienā piegājienā. Tāpat arī vienotais nelielais teksts, kas izlasāms uz diska aizmugurējā vāka, tiek pa teikumam reti izkliegts ar ievērojami tušētu un labākajās „hardcore” tradīcijās safūzētu vokālu. Un tematiski „Tesa” nu ir ieņēmuši izteikti kristietību parafrāzējošu saturu.

Šajā diskā „Tesa” ir kļuvuši vienmērīgāki. Dramatiskas, spēcīgi biezas ritma plātnes un garus dunošus akordus nosvērti pamīšus nomaina atslābinošas melodiju cilpu cikliskas virpināšanas vairāku minūšu garumā, kas vienviet gan šķiet mazliet par daudz aizdomājusies. Patīkami, ka „Tesa” beidzot atteikušies no izteikti elektronisku skaņu starpspēlēm, kas vienmēr ir disharmonējušas, jo nav bijušas nepieciešamas. Savukārt šoreiz traucēklis ir tamburīns, kas vietumis kļūst pārāk uzmācīgs un lec laukā no kopējā skanējuma. Taču tās, protams, ir nebūtiskas detaļas. Svarīgāk, piemēram, ka ir dziesmās ienāk izstrādātas poliritmiskas taktis. Un par īpašu pārsteigumu trešajā dziesmā attāli ieskanas Vitas Skujas (ielu dziedātājas, kas bieži manāma pie Galerijas centrs) balss, kā arī pēdējā gabalā iesāpas vārga dziedājuma atblāzmas.

„Tesa” vienmēr ir apzināti uzturējuši ievērojamu obskuritātes pakāpi jeb tādu kā noslēpumainības plīvuru, paužot šķietamu vienaldzību attiecībā pret klausītāju izpratni par grupas muzikālo konceptu, sākot jau ar savu nosaukumu, kas iecerēts bez nozīmes, un tā saistīšana ar 19. gs. britu noveli ir pilnīgi nepareiza. Tāpat arī ar cipariem dziesmu nosaukumu vietā tiek panākta idejiska neitralitāte.

Postroks, protams, galvenokārt barojas no ģitāras pedāļiem, taču „Tesa” specefektus vienmēr ir pratuši izmantojusi gaumīgi un kvalitatīvi. Viņi spēlē patiesi izjusti, panākot akla tukšuma izjūtu, kas raisa eksistenciālu skumju noskaņu un ieved šķeltā dzīves pārdzīvojumā. Kā arī tas notika koncertā – publika nopietnā aizgrābtībā bija gatava aplaudēt nepārtraukti.

Rihards Bražinskis, 15.12.2008.
http://www.myspace.com/tesaband

Skaņu mežs newsletter

Please enter a valid email address
That address is already in use
The security code entered was incorrect
Thanks for signing up