Shearwater – The Golden Archipelago
Matador Records
2010
Mirklī, kad atskan pirmās jaunā “SHEARWATER” albuma “The Golden Archipelago” skaņas, visu ķermeni pārņem tāds miera un līgana lidojuma sajūtu kūlis. Pirmie it kā aborigēnu tautu izsaucieni, kuri pārslēdzas dziļā lēnā pikējumā no desmittūkstošmetru augstuma vai milzīgā okeāna pārlidojumā. Sķiet, viss ieraksts ir kā skaņu celiņš dokumentālajām filmām par putniem, to redzējumu uz mūsu mazo pasauli un viņu apjausmu, cik tā tomēr liela.
Shearwater sastāv no Džonatana Meiburga, Kimberlija Bērka un Tora Herisa (Johnatan Meiburg, Kimberly Burke, Thor Harris), taču par visu vairāk ansambli un arī tā dzīves ceļu vadīt tiecas Meiburgs. Tieši arī viņa izdomājums ir grupas nosaukums. Džo ir ornitologs, un ‘shearwater’ ir kāds diezgan graciozs jūras plēsējputns. Noteikti arī tāpēc “The Golden Archipelago” ir tik laidens aptuveni 38 minūšu skaņdarbs, kas sadalīts vienpadsmit burvīgās dziesmās, kuras vienā vārdā varētu apzīmēt šādi: “songs with tunes”. Salīdzinot ar iepriekšējo grupas muzikālo bagāžu, “theGA” ir vispretenziozākais no viņu veikumiem. Lai gan dziesmas nav īpaši radio un popmūzikas topu formāta (iespējams, ja nu vienīgi enerģiskais vieglā roka un nelielas oriental pieskaņas apveltītais hits “Black Eyes” un singls “Hidden Lakes”), tās tomēr ir ar ļoti spēcīgu, viegli iegaumējumu skanējumu, un arī varbūt tāpēc, ka tonāli skan ģeniāli vienkārši, taču uzsvars uz ģeniāli. Kopā tas viss skan kā progresīvā orientālā artroka un meditatīvās hipiju mūzikas sakausējums modernajām paaudzēm.
Šo skaņripuli nevar salīdzināt ar Meiburga iepriekšējo projektu, kuru viņš nesaskaņu dēļ pameta aptuveni divus gadus atpakaļ. “OKKERVIL RIVER” līdzi velk diezgan klasiska skanēju indīroku, kura nelielās ietekmes vērojamas arī Shearwater iepriekšējās platēs. Taču, apvienojumā ar diezgan dinamisku, mazliet ar pasaules mūziku sintizētu “The Golden Archipelago”, plus vēl gandrīz 35 gadus vecajam vīrietim pieaugot, apceļojot Folklendu salas, Austrāliju, Jaunzēlandi un Kanādu, galā iznāk lielisks ceļojums pavisam parasta Teksasieša dzīvē. Blīvripa ir kā Meiburga atskaite par padarīto un piedzīvoto. Šķiet, ornitoloģisko, sociālo, ģeogrāfisko un reliģisko studiju dēļ paveiktais atspoguļojas ne tikai muzikālajā materiālā, izteiktajā un konkrētajā liriskajā tekstā, bet arī melodiskajā un lielu diapazonu iekļaujošajā meditatīvajā balsī. Palaižot atskaņotājā pēdējo viņa veikumu un ieejot izpildītāja MĀJASLAPĀ, skanošais iet soli pēc soļa blakus tā saturam. Uzreiz var saprast, ka pati mūzika visā albuma tapšanā ieņem diezgan mazu, bet svarīgu lomu. Tikpat svarīga loma ir iztēlei. Dziesmu pielāgošanai dabai, dzīvnieku skaistumam, dabiskajam mieram un brīžiem cilvēku diezgan muļķīgajai un netendenciozai dzīvošanai.
Ar dabas un ģeogrāfijas materiāliem pārpildīts nav tikai albuma melodiskais pieskāriens. Pats kompaktdisks ir papildināts ar iespaidīga lieluma bukletu, kurš sastāv no lirikām, kartēm, dabas attēliem un visa pārējā, kas rada plates saskaņu ar dabu. Bagāts ir arīdzan katras dziesmas skanējums, kas no parastās “Okkervil River” aizņemtās popmūzikas, pārvērsts dažnedažādu tradicionālo aborigēnu, inuītu un argentīnas salenieku muzikālo variāciju sintēzē ar paša ostinieša Meiburga idejām, pāris viņa līdzgājēju jaunības vārsmu idejām un horizontāli nosvērtajām klavieru un citu muzikālo priekšmetu miera skaņām. Tik pat lielisks “kā naglai uz galvas” ir albuma vāciņš, kas lieliski saskan ar ievadziesmu “Meridian”, un beigās arī ar pēdējo “Missing Islands”, radot to kā šī tēla pēdējo ceļojumu. Retumis galvā iešaujas doma, vai tik “The Golden Archipelago” nav mākslinieciski attīstīts kā prototips cilvēka dzīvei. Tik pat dažāda, emocionāla, enerģiska un reizēm arī nolemta satura. Taču tas lai paliek klausītāja ziņā. Viens gan ir drošs, neviltots mūzikas gardēdis novērtēs lielisko, mistisko un mazliet biedējošo vokālu un mūzikas struktūru līdz pašām laimes mielēm.
Eņģelis
