Pērnā gada eksperimentālās mūzikas raža ir bijusi visnotaļ vērienīga. Bet nu tad par visu pēc kārtas.
N o i s e
Sāksim ar galēji eksperimentālāko žanru – noise – un (tā) lielāko konveijeru „Merzbow”, kurš pagājušogad ir izlaidis divdesmit (!) albumus, no kuriem ievērojamākie varētu būt „Camouflage” (Essence Music), kas iegūstams koka kastē ar dažām eikalipta lapām un ir dzirdams tikai uz DTS 5.1 sistēmām – šī ieraksta atskaņošana uz parastām iekārtām var bojāt skaļruņus. Tad „Somei…” (Low Impedance Recordings) – viens no albumiem, kurā „Merzbow” ir atgriezies pie bungām, tās vienkārši apnicīgi klopējot. Pirmajā gabalā „Run Chicken Run” dzirdamas arī vistu klaigas. Un gadu caurvijošā Olivjē Mesiāna „Catalogue d`Oiseaux” iedvesmotā dažādu putnu sērija „Japanese Birds” (visi uz Important Records).
No „Merzbow” tautieša „KK Null” šīgada veikumiem būtu uzteicamas divas kolaborācijas – „Into” (Silentes Minimal Editions) ar intriģējošo lentu manipulatoru un cilpotāju „Deison” un divu gadu garumā caur e-meilu veidotā sadarbība „Mondo Paradoksa” (Auf Abvegen) ar John Wiese. Trokšņa vējbrāzmas kopā ar sci-fi skaņām, mutētu toņu pulsācijām utt.
Pats John Wiese (ieskaitot iepriekš minēto kolabarāciju) uzcepis 10 albumus, no kuriem iesakāma būtu (manis jau atsevišķi apskatītā) sadarbība „C-Section” (Secong Layer records) ar 1944. gadā dzimušo britu free jazz saksofonistu Evan Parker, „LMJW” (A Dear Girl Called Wendy) ar zviedru noizeri Lesse Marhaug, un džezīgās brīvās improvizācijas kolaborācijas „Cincinatti” (DroneDisco), „Compoun” (Von) un „The Void” (DroneDisco) kopā ar vijolnieku un vokālimprovizatoru C. Spencer Yeh.
John Wiese ir pabijis dalībnieks grupā „Bastard Noise”, kurai pērn ir bijušas astoņas relīzes, no kurām gribētos izcelt „Atmoskull” (Thumbprint Press), „Brainstorming II” (Housepig) kopā ar Christian Renou, „Rogue Astronaut” (Gravity) un splitu „The Immortals” (Hear More!, 200mg, Housepig) kopā ar grupu „Malachi”.
Nākamais noise psihopāts „Prurient” pērn izlaidis deviņus albumus, no kuriem izceļas ar pazeminātajiem vokāliem glazētais dark ambient / power electronics „Rose Pillar” (Heatworm Press), divos gabalos piedaloties arī Kevinam Dramam.
Un tad labākais Kalifornijas noizera Jason Crumer aizvadītā gada izdevums „Walk With Me” (Misanthropic Agenda).
Svarīgs ir arī zviedru power electronics projekta „Folkstorm” jaunais albums „Ortodox” (Old Europa Cafe). Kanādas harshnoise darbonim „The Rita” 10 albumi. To skaitā „Shark Knifing” (Scratch and Sniff Entertainment), skeitborda slaidošanas un akvalanga caurules ieraksts „Skate / Snorkel” (RRRecords), zeķubikšu interpretācija „The Nylons of Laura Antonelli” (Utmarken), un kolaborācijas „Collaboration” (Urashima) ar jaunu itaļu noise soloprojektu „Alo Girl” (kuram visi viņa pieci ieraksti ir izdoti tikai šogad) un „Two On A Match” (No Fun Productions) ar Ņujorkā rezidējošo venecuēlieti, slavenā Bruklinas trīsdiennieka „No Fun Fest” organizatoru Carlos Giffoni, kuram divi no šīgada pieciem albumiem ir izdoti uz respektablajiem leibliem „Arbor” un „Ultra Eczema”.
Pasaules gala portretēšanā definējušamies itāļu noizeris „Ezcaton” pērn paveicis vairākus splitus, pārsvarā ar savu tautieti, harshnoise solodarboni „Fukte”.
Un tad vēl noise sērijā tādi izpildītāji kā „Slogun”, „Fire In The Head”, Giallo tipa jeb erotisko šausmu filmu apsēstais harsh noise projekts no Teksasas „Last Rape”, „An Innocent Young Throat-Cutter”, zviedru „Altar of Flies” utt.
Savukārt Detroitas noise / ambient darbonis „Hive Mind” dzirdams septiņos izdevumos. To skaitā arī kopdarbs „ Claustrophobic Wreck” ar Carlos Giffoni uz Ultra Eczema leibla. Tāpat arī ar tehniski atjautīgo drone-noise losandželosieti Damion Romero (sadarbojies ar Zbigniew Karkowski, Daniel Menche u.c.), kuram pērn albums „I Know! I Know!”(Banned Broduction), „Return To Stream” (Chondritic Sound), kā arī kopdarbs „Initiation into Nothingness” ar tāda paša stila tautieti „Envenomist”, kuram bez šī ir vēl četri ieraksti. Un ievērojamākais būtu kosmiskais „The Helix” (Killer Pimp).
D r o n e / a m b i e n t / m i n i m a l
No 1932. gadā dzimušās franču komponistes Eliane Radigue klausāmi divi agrīni, precīzāk septiņdesmitajos ierakstīti materiāli – magnētiskās lentas feedback`a bezgalība „Vice Versa, Etc…” un lēni mainīgā toņdūkoņa trijos gabalos „Triptych” (abi uz Important Records leibla). Kā atdzīvinoša retrospekcija un jo īpaši saistošs materiāls tieši tagad tādēļ, ka Radigue līdz ar šī gadsimta sākumu ir atteikusies no sava iemīļotā ARP 2500 sintezatora un pievērsusies tikai akustiskajiem instrumentiem.
1933. gadā dzimušais minimālists Phil Niblock pēc trim gadiem atgriezies ar divstundīgu dubultdisku „Touch Strings” (Touch). Caurspīdīgas kompozīcijas ar ieaustiem toņiem.
1945. gadā dzimušajam minimālisma īpatnim Charlemagne Palestine no Ņujorkas kopdarbs „Saiten In Flammen” (Streamline) ar 1964. gadā dzimušo vācu mūziķi Christoph Heemann. Spēcīga kombinācija – iepriekšierakstīta Palestīna klavieru kaldināšana, kas aplikta ar Hīmana elektronisku (nedaudz lentsprakšķošu) dūkoņu.
Viena cilvēka drone / ambient projektam „Taiga Remains” albums „Wax Canopy” (Digitalis) un splits ar amerikāņu drone / doom duetu „Ajilvsga”, kuri savukārt kārtējo gadu saražojuši kaudzi ar ierakstiem jeb, respektīvi, pāri pa divdesmit pārsvarā splitu matricas un kasetes.
No amerikāņiem „Emeralds” seši produkti. To skaitā arī splits ar „Pain Jerk”, bet visjaukākais albums ir maigais ņirbošo tekstūru un sintezatordūkoņas minimālais ģitārambients „What Happened” (No Fun Productions).
Skumji, ka 2008. gadā mainīgais Portlendas duets „Yellow Swans” pasludināja savas aktivitātes pārtraukšanu. Taču par spīti tam 2009. gadā viņiem izlaisti divi 2007. gadā ierakstīti albumi – tumši metāliski psihedēliskais, ar bērnišķīgo zīmējumu noformētais un datorā neatskaņojamais „Mort Aux Vaches” (Mort Aux Vaches) un blāvais, taču visnotaļ uzteicamais 2007. gadā ierakstītais sadarbības materiāls „Portable Dunes” (Helicopter) ar John Wiese, kurā tikai pirmais gabals ir galējs noizs. „Yellow Swans” mūzika, kurā izmantota gan ģitāra, gan elektronika, tik tiešām ir reizē gan arestējoša, gan atbrīvojoša. Viņu narkotika ir skaņas tīrība, rasta it kā starp trokšņu slāņiem.
Austrāļu drone / glitch izpildītājs „Pimmon” ar tumšo „Smudge Another Yesterday” (Preservation). Gan trokšņaini asāki, gan spokaini skaisti gabali.
Amerikāņu komponista William Basinski izdevumi vienmēr ir kā intīmas daļas no viņa paša. Šoreiz 1982. gadā ierakstītas lentu cilpas „92982” uz viņa paša leibla 2062 ar vienu jaunu, pagājušogad ierakstītu gabalu. Dūmakaini atmosfērisks, sapņa dziļuma un apcerīgi paralizējošs materiāls.
Vācu skaņu mākslinieka Stephan Mathieu sadarbība ar amerikāņu elektronisko mūziķi Taylor Deupree „Transcriptions” (Spekk). Vēsi putekļains Mathieu fonogrāfa vaska cilindru apvienojums ar Deupree analogo sintezatoru un ģitāru. Neiespējami atrauties!
Nicholas Szczepanik – „Chiasmus” (Basses Frequences, Sentient Recognition Archive) burvīgs drone / ambient, kas spēj ievest ataraksijā.
Odiozā amerikāņu perkusionista, dzejnieka un mistiķa „Z`EV” drone / dark ambient albums „Sum Things” (Cold Spring).
Dark ambient monstram zviedram „Nordvargr” albums „Avart – Music for Movement: The Complete Sessions” (205 Recordings) Pērn arī „Nordvargr” uzsācis jaunu projektu – duetu ar Tim Bertilsson ”All Hail The Transcending Ghost”, kurā apvieno savas labākās dark ambient tradīcijas ar drone. Un 80. gados aizsāktā velsieša Brian Williams dark ambient soloprojekta „Lustmord” viens no albumiem „The Dark Places On the Earth” (Vaultworks). Savukārt statisko ambient kompozīciju meistars vācietis Marsen Jules tikai pārmāsterējis savu 2004. gada albumu „Yara”. Šoreiz izdots uz Oktaf leibla.
M o d e r n c l a s s i c
Diseldorfas pianista un komponista „Hauschka” 2008. gada albuma „Ferndorf” attīstītu izvilkumu EP „Snowflakes and Carwrecks” (Fat Cat Records) (varbūt tikai nosaukuma un noformējuma dēļ tā liekas, bet) dzestri dzidra, ziemīga, iepriecinoša mūzika. Pārsvarā īsas, minimālisma pieejā balstītas kompozīcijas, kurās savijas klavieru preparācijas, „tīra” klavierspēle un stīgu instrumentu piejaukumi.
Tad viens no aizvadītā gada lielākajiem iepriecinājumiem, franču komponista Sylvain Chauveau ieraksts „Touching Down Lightly” (Creative Sources), kas atšķirībā no viņa ierastajām miniatūrām ir 47 minūšu gara, ļoti labi izturēta, maigi žēlīga klavierimprovizācija ar garām pauzēm, kas ieveidojas dažāda garuma klusumos un tikai vietumis uzviļņojošām ķekarveida melocilpām. Spēlēta instanti, bez iepriekšējas domāšanas. Šis ieraksts varētu kļūt par modernās klasikas / neo-minimālisma pieminekli tāpat kā savulaik Tony Conrad sadarbība ar „Faust”.
Tad Nils Frahm modernā klavierklasika „Wintermusik” (Erased Tapes) un, protams, 1935. gadā dzimušā igauņu komponista Arvo Part jaunais albums „In Pricipio” (ECM New Series).
Pie modernās klasikas (ar folcīgu piegaršu) varētu pierindot arī Kalifornijas mūziķa Steven R. Smith albumu „Cities” (Immune), ko izteiksmes un formas ziņā varētu salīdzināt ar Neil Young soundtrack`u Džārmuša filmai „Dead Man”. Domīgs un nedaudz sērīgs materiāls. Stīvens strādā ar elektrisko un akustisko ģitāru un arī ar dažādu tautu un paštaisītiem stīgu instrumentiem.
R o c k
Jāsāk ir bēdīgu ziņu, ka vērienīgā 1990. gadā dibinātā „marksistiskā popa” un saldā postroka grupa „Stereolab” pērn nolēmusi vairs neierakstīt jaunus gabalus… R.I.P.
Taču pat ļoti dzīvie, patiešām neaprakstāmās buķetes izveidotāji, plašo mediju atzinību un apbrīnu guvusī specifiskā indie rock grupa no Bruklinas „Dirty Projectors” ar albumu „Bitte Orca” (Domino).
Britu art-pop trio „Sweet Billy Pilgrim” albums „Twice Born Men” (Samadhisound). Kautrs mīladziesmu skaistums ar dungošanu, kas atsit Thom York balss šķautnes. Ar folcīgiem bandžo, klarneti, mutes ermoņikām, akordeonu, klavierēm, sampliem un pavisam nedaudz sprakšķošu elektroniku.
Mistiskā fancīgā downtempo / instrumental hiphop personība „Clutchy Hopkins” ar divām kolaborācijām – „Music Is My Medicine” (Ubiquity Records) ar „Lord Kejamin” un „Fascinating Fingers” (Ubiquity Records) ar populārajā kultūrā iemīlēto Kanzasas multiinstrumentālistu Shawn Lee. Ļoti laba chill out, kafejnīcu, tērzēšanas fona mūzika
Amerikāņu maigā alternatīvā roka grupa „Yo La Tengo” pēc trīs gadu klusuma ar jaunu, apskaijošu albumu „Popular Songs” (Matador). Visjaukākā noslēdzošā 15 minūšu noise-pop kompozīcija „And the Glitter Is Gone”.
Kanādas ārtroka un neopsihedēlijas ansamblis „Sunset Rubdown” – „Dragonslayer” (Jagjaguwar) ar episki-progresīvu vērienu, metaforiski aizkodētajām, asprātīgajām liriskām un pozitīvu samākslotību.
Russ Meyer 1965. gada vardarbīgās filmas vārdā nodēvētā psihedēliskā indierock grupa no Tronheimas „Motorpsycho” izlaidusi savu divdesmit gadu svinību plati „Child of the Future” (Rune Grammofon). Roks ar metāla un popa piejaukumiem un melodiskiem vokāliem. No viņiem arī tūlīt jau gaidāms nākamais albums.
Britu ambientais psihedēliskā shoegaze un postroka trio „Thought Forms” pastāv jau kopš 2004. gada, taču viņu pirmais (eponīmais) albums iznācis tikai šogad uz „Portishead” producenta un dīdžeja Geoff Barrow vadītā Invada Records leibla. Un galīgi nav slikti. Pietiekami aizgrābjoši, ar neapnīkošu apakšu un dažviet arī ar sapņainiem vokāliem. Visspēcīgākais un biezākais sestais gabals „We Would Be So Happy if…”.
Psihedēliskā improvizācijas noise-folk grupa no Somijas „Avarus” ar diviem albumiem „IV” (Secret Eye Records, Ikuisuus) un „Toosassa” (Ultra Eczema).
Albumā „Luminous Night” (Drag City) amerikāņu psych / new folk soloprojekts „Six Organs of Admittance” kā jau „Six Organs of Admittance”. Visatšķirīgākais gabals „Cover Your Wounds With the Sky” – instrumentāla klavierplūsma pavisam nedaudz skrāpējoša trokšņa dūmakas apvalkā.
Okultisma pārņemtā brita, īpatnējās, drakoniskās balss īpašnieka David Tibet apocalyptic folk grupas „Current 93” albums „Aleph at Hallucinatory Mountain” (Coptic Cat). Enerģētisks albums, kurā savienojas maigas akustiskās ģitāras ar deformācijām. Visroķīgākā dziesma „Not Because the Fox Barks”. Albumā, starp citu, piedalās arī (for some reason) daudziem tik ļoti intriģējošā, intelektuālā un mākslinieciski ambiciozā amerikāņu pornozvaigzne Sasha Grey (kopā ar Pablo St. Francis darbojas arī industrial / noise duetā „ATelecine”, kura pirmais desmitminūtīgais EP „aVigillant Carpark” (Pendu Sound) arī iznācis 2009. gadā un Sašas pērna gada debija kino Stīvena Soderberga filmā „The Girlfriend Experience” arī ir visnotaļ novērtējama), kuras nedaudz uzspēlēti (iz)runātie vokāli visas noslēdzošās dziesmas „As Real As Rainbows” garumā pa virsu skumjiem klavieru soļiem ir kā „viņas degšanas dūmi” no Jāņas Atklāsmes grāmatas.
Japānas psychedelic drone metal grupas „Boris” džezīgās skaņu celiņa starplikas dzirdamas Džārmuša jaunākajā filmā „The Limits of Control”.
Kalifornijas stoner-doom un psihedēliskā roka duets „Om” ar albumu „God Is Good” (Drag City). Pēc slavenās stoner rock grupas „Sleep” izjukšanas tās basģitārists Al Cisneros un bundzinieks Chris Hakius savācās kā „Om” 2003. gadā, taču 2008. gada janvārī Hakius dezertēja. Un šis albums ir pirmais ar jauno bundzinieku Emil Amos no instrumentālā roka grupas „Grails”. Bundzinieks, lai gan ņiprāks par iepriekšējo, iekļaujas ļoti labi. Vienīgais pievienotie folciskie elementi (čells, flauta un galvenokārt jau klasiskās indiešu noskaņas radītājs stīgu instruments tambura) padara „Om” mantriskumu eksplicītu. Pirmais gabals „Thebes” ir absolūts hipnotisks grāvējs un būtu varējis būt vienīgais gabals albumā kaut vai stundas garumā.
Savukārt 1991. gadā dibinātā eksperimentālā avant / krautrock grupa „Circle” no Somijas ar diviem albumiem – dzīvās skaņošanās ieraksts „Soundcheck” (Full Contact Records) no festivāla „Space Force 1” jaukajā bārā „Torvi” Somijas pilsētā Lahti, un daudzšķautņaino dubultdisku „Triumph” (Fourth Dimension Records). „Circle” savieno hipnotiskas mantras ar krautroka striktumu, māksliniecisku tumšumu un psihedēlisku atkārtošanos. Albumā pieklusinātas, repetetatīvas pasāžas, smagnēji rifi, episkas sintezatorpartijas, šamaniski-folcīgi dungojumi, kā arī progresīvi un improvizējoši vokāli.
Kā arī psihedēliskā roka grupa no Sanfrancisko „Wooden Shjips” ar albumu „Dos” (Holy Mountain) (aplūkots atsevišķi).
Tad, protams, ikgadējie John Zorn veikumi – „Alhambra Love Songs”, „Femina” un orķestrālais, par godu izmirušajam Havajas putnam nosauktais „O `o”. Tad arī kārtējais izlaidums no Zorna film soundtrack`u diskiem „Filmworks XXIII: El General” un „Masada Quintet” pirmais izlaidiens „Stolas: Book of Angels Volume 12” (visi, protams, uz viņa paša „Tzadik” leibla). Savukārt savulaik Zorna kolēģis ansamblī „Painkiller”, 1955. gadā dzimušais žanriski plašais amerikāņu basģitārists Bill Laswell ar soloalbumu – paraugstundu „Invisible Design II” (Tzadik).
Viens no Baltkrievu intuitīvās improvizācijas, džezfolka ansambļa „Knyaz Mishkin” ierakstiem „The Outsider” (Clinical Archives)
90. gadu sākumā formētā brīvās improvizācijas apvienība „No Neck Blues Band” ar trokšņainu veikumu „At 6AM We Become The police” (Sound@One, Locust Music).
Viens no četriem Otomo Yoshihide albumiem (visām kolaborācijām) vissaistošākais „Shinjuku Crawl” (Smalltown Superjazz) kopā ar Mats Gustaffson vadīto zviedru-norvēģu free jazz / jazz rock trio „The Thing”, kurā Yoshihide spēlē ģitāru. Veiksmīga improvizācija, tipisks free jazz skanējums. Austriešu trio „Radian” ir avant post-rock un elektronikas sajaukums. Pēc piecu gadu pauzes albums „Chimeric” (Thrill Jockey) ar speciālām atsevišķām skaļuma pārslodzēm, vietām šķietami sabojātu ierakstu, teremina vibrēšanu un džezīgām pasāžām. Bezmērķīgi, taču iegremdēti gabali.
Norvēģu trio „Ultralyd”, kurā, starp citu, spēlē „MoHa!” ģitārists Anders Hana, albums „Renditions” ir pavisam atšķirīgs no viņu agrīnā free rock un progresīvā jazz-sludge gara un ir gandrīz pilnībā (ar instrumentiem veidota) drēgna a la dark ambient toņu kārtojums ar bungu-basa partiju tikai vienā dziesmā.
Pirms desmit gadiem aizsāktā, enerģiski piesātinātā itāļu instrumentālā punk jazz / noise (math) rock trio „Zu” četrpadsmitais, reti agresīvais albums „Carboniferous” (Ipecac Recordings). „Zu” sadarbojušies ar zviedru saksofonistu Mats Gustaffson, Damo Suzuki un Dalek. Šī albuma viesmākslinieki ir Mike Patton un King Buzzo. Vislipīgākie gabali – kačājošais, ar (tā jau fūzētā) saksofona klopējošanu apveltītais „Chtonian” un virtuozi ātrais „Erineys”.
Tieši pagājšgad izjukusī Losandželoas meiteņu noise / punk blice „Mika Miko” albums „We BE Xuxa” (Post Present Medium). Vienmuļas, bet lustīgas DIY vēsmas.
„KK Null” izbīdītās enerģiskās japāņu grupas „Melt Banana” mazais, piecminūtīgais EP „Initial T.” (Init records). Kā arī dalība amerikāņu noise rock trio „Young Widows” splitu sērijā, kurā arī splits ar „Pelican”. „Melt-Banana” spēks ir vokālistes hi-pitch vokāli, hardcore ģitāras un grindcore bīti. Bijuši arī spliti ar „Stilluppsteypa”, The Locust”, „Discordance Axis” u.c.
Amerikāņu noise rock dueta „Magik Markers” albums „Balf Quarry” (Drag City) visnotaļ paviegls. Ar balādveida, šķībām dziesmām un tikai divām īsteni trokšņaini pancīgām kompozīcijām. Uz savas vokālistes seksapīlu spiedošā kanādiešu noise rock banda „AIDS Wolf” ar pašizdotu kaseti „Pas Rapport” un lielisku izārdīšanas EP „Dustin` Off the Sphynx” (Skin Graft).Un kā galējs noise rock grāvējs – „Lightning Bolt” albums „Earthly Delights” (aplūkots atsevišķi).
Pēc piecu gadu pauzes arī ietekmīgajai, jau 20 gadus pastāvošajai Čikāgas progresīvā indie (post)rock / electronica grupai „Tortoise” jauns albums „Beacons of Ancestorship” (Thrill Jockey) ar mainītu fokusu. Detalizēta, taču strīdīga un pašmērķīga eklektika. Bet nu šīs grupas faniem noteikti ir riktīgs gardums.
Apjomīgais desmit gadus vecās japāņu instrumentālā roka un postroka grupas „Mono” albums „Hymn to the Immortal Wind” (Temporary Residence Limited), piedaloties 28 cilvēku orķestrim. Ar klasiskā sakņotām konstrukcijām un teatrālu emocionalitāti. Gaidam viņus 30. martā Ģertrūdes ielas teātrī.
Sestais pilnmetrāžas ievērojamās kanādiešu dreamrock`ainās postroka grupas „Do Make Say Think” albums „The Other Truths” (Constellation) pirmo reizi grupas vēsturē satur tikai četrus gabalus, kuri, starp citu, nosaukti četros grupas nosaukumā esošos vārdos. Albums reizē roķīgāks un saldāks nekā ierasts, un, protams, nepārspēj, piemēram, veco labo „Goodbye Enemy Airship the Landlord Is Dead”. Bet nu postroks kā jau postroks, un vismaz kāds svaigumiņš.
Jaunu albumu izdevuši arī sladžīgie postrokeri no Losandželoas „Pelican” (un, protams, arī slavenajiem „Isis” ir jauns albums „Wavering Radiant”(Ipecac)). „What We All Come To Need” (Southern Lord) ir doom`īgāks un smagāks nekā iepriekšējais grupas materiāls.
Leilba brāļi un arī „Pelican” tūru biedri, atmosfēriskie eko-blackmetālisti „Wolves in the Throne Room” ar savu jauno, biezāki-tumšāko albumu „Black Cacade”, ko pusgadu iepriekš ievadīja EP „Malevolent Grain”, piedaloties (arī „Wolves in the Throne Room” tūres ģitāristam) Will Lindsay no diemžēl jau izjukušās sludge / doom grupas „Middian”. „Wolves in the Throne Room” attīra blackmetālu no tā klišejām, proti, nereflektētām sātanisma un nihilisma atsaucēm, tā vietā savienojot mītiskās blackmetāla vīzijas ar fiziskām dzīves pārmaiņām (radikālu vides aizsargnostāju), tādējādi paplašinot apziņu un skaniski atveidojot dabu.
Tad īpaši sūdīgās kvalitātes meistars, blackmetāla solo varonis „Xasthur”, kurš arī atšķirīgi no blackmetāla pamattematikas koncentrējas vairāk tieši uz tumsu, naidu un astrālām padarīšanām, un ir arī tūrējis un vairākkārtīgi piedalījies „Sunn O)))” ierakstos, gan piespēlējot dažādus instrumentus, gan arī vokalizējot. Pērnais albums „All Reflections Drained” (Hydra Head) konsekventi viņa skanējuma manierē, taču šoreiz mierīgāks un vairāk telpiski atbīdīts hallē, atgādinot austriešu simfoniskā black`a grupas „Summoning” skanējumu. Otrs līdzīgs tipāžs ir „Striborg” no Tasmānijas. Pērn viņam albums „Southwest Passage”. „Striborg”`am ir īstens necero skanējums ar pāratbalsotiem, lēti šausmīgiem vokāliem.
Bet jaukākais pērnā gada jaunums ir transcendentālā blackmetāla grupa no Bruklinas „Liturgy”. Viņu masīvais albums „Renihilation” (20 Buck Spin) panāk harmoniju caur minimālisma atkārtošanos un ekstātiskumu caur disonansi ar nepagurstošiem ģitāru tremolo un bungu bērienblāstiem. Ļoti prasmīgi un patiesi daudzsološi puikas.
Un visbeidzot, protams, „Sunn O)))” – „Monoliths & Dimensions” (Southern Lord).
D a ž ā d i
Liels notikums ir bijusi „Throbbing Gristle” divu albumu – pārnēsājamajā atskaņojošajā kastītē iebūvētais „Gristleisms” (Buddha Machine 3.0) un „The Third Mind Movements” (Industrial Records), kuri gan savā kvalitatīvajā un rāmajā skanējumā atšķiras no ierastā „Throbbing gristle” obskūrā skanējuma, taču fakta dēļ vien ir ļoti uzrunājoši.
Ievērojamajam minimālisma personāžam Tony Conrad šogad divas kolaborācijas – klabošs jam`s „Let There Be Music” (Tovinator Records) kopā ar trašīgo amerikāņu trokšņotāji Tovah Olson, kuras pārziņā ir lentas, skārda bundža un citi bleķi, bet Konrāds spaida tīru (nesaprocesētu) auto tauri, un pārsteidzoši jaukā kombinācija „Taking Issue” (Dais Records) ar „Throbbing Gristle” seju Genesis Breyer P-Orridge, kurā abi pusšķībi čīgā vijoles. Konrāds vietumis iedzindzina zvaniņu, bet Genesis papildus vēl arī ņem klāt kalimbu un perkusijas.
Līdzīgas noskaņas rada leģendārā 1965. gadā dibinātā Anglijas / Kanādas apvienība „The Nihilist Spasm Band” ar savu jauno veikumu „No Victoria” (Bimbo Tower Records), piedaloties franču trio „Sun Plexus”. Kā jau ierasts – papildus standarta instrumentiem tiek nekoordinēti grabināti dažādi virtuves un sadzīves priekšmeti un pašdarinātie, pārveidotie instrumenti joprojām nav nedz noskaņoti, nedz saskaņoti.
Islandē dzīvojošais austrālis Ben Frost paņem ar savu dzīvīgo, vilciskā folcīguma caurvīto „By The Throat” (Bedroom Community). Dramaturģiski panākts dzidrums, saliekot vienā maisā gan disonējošas figūras un biedējošas noskaņas, gan taures, stīgu un klavieru atklātību. Skaists albums.
Jaunākais Fennesz veikums ir kolaborācija „In the Fishtank 15” (In The Fishtank) ar amerikāņu indie-folk grupu „Sparklehorse”. Lai gan fragmentāri kompozīcijas skan labi, sapņveidīgais albums ir pārāk raibs, un šķiet kā ne pārāk izdevies joks. Vienīgā patīkamā lieta ir visgarākais, noizīgais gabals „NC Bongo Buddy”.
Freakfolk māsu „CocoRosie” pašizplatītais tūres EP „Coconuts, Plenty Of Junk Food” ir labs aizdars līdz šogad gaidāmajam jaunajam, ceturtajam pilnā garuma albumam. Visi iecienītie dekori – infantilās balsis, rotaļlietu skaņas, lo-fi hiphop bīti, šķībās melodijas un citi prieki. Lustīgākā pirmā dziesma „Happy Eyez” (noteikti preventīvais hīts), savukārt aizkustinošākā – klavierkompozīcija „Milkman”.
„Supersilent” un „Spunk” jaunie albumi (aplūkoti atsevišķi). Bet norvēģu noizeris, dueta „Jazkamer” dalībnieks Lasse Marhaug (jauks ir arī viņa ieraksts ar noise duetu „Cock of Corpse”) uzbliezis kopā ar „Spunk” diriģenti Maja Ratkje – „Music for Gardening” (Pica Disk). Uzjautrinošs trokšņa, paātrinātu ritmu un samplu, field recording`a, kaķu ņaudēšanas un suņu riešanas un izvarotu radio translāciju vēmeklis, kurā Ratkje gandrīz nemaz nevokalizē. Viņai pašai arī jauna dzīvā ieraksta plate.
Ievērojamais Čikāgas preperētās ģitāras spēlmanis un mainīgais elektroniķis Kevin Drumm pērn izdevis trīs albumus – ģitārtrokšņu kaseti „Alku Tape” (Alku), noise dubultkaseti „Malaise” (Hospital Productions) un ļoti skaista smalka, caurspīdīga ambienta un minimaldrone disku „Imperial Horizont” (Hospital Productions) ar vienu vienīgu gabalu „Just Lay Down And Forget It” veselas stundas garumā.
Jau otrais vācieša Carsten Nicolai jeb „Alva Noto” maigi plūstošo ambient kompozīciju krājums „Xerrox Vol. 2” (raster-Noton). Nekādu ritmu, pulsāciju vai trokšņu izgājienu. Tikai glitch ambient un šņākoņā ietērpti maigi signāli. Tie ir sampli no Steven O`Malley, Michael Nyman, Ryuichi Sakamoto u.c.
No Mika Vainio „Trahnie” (Mego) ar Lucio Capece (aplūkots atsevišķi). Dubultdisks „Time Examined” (Raster-Noton) – mikroskaņas, field recording un dark ambient, kura otrais disks ar „Alva Noto” uz pusēm. Un „Black Telephone of Matter” (Touch) – mikroskaņas, spalgas frekvences, metālisks drone un kā parasti neloģiski pauzētas kompozīcijas.
Somu ambient/glitch/micro-techno/broken beat producentam „Vladislav Delay” – organiskais „Tummaa” (Leaf). Vēsas noskaņas un Polārā loka vīzijas ar patīkamiem un veiksmīgiem fona troksnīšiem, burbuļošanu, taču tonāli lēti un pārāk izteikti ritmiski. Tā vien izlien atmiņas par „Mutila”.
Gandrīz identas līdzīgas noskaņas rada norvēģu elektroniskās scēnas veterāna „Svalastog” pēc trīs gadu cezūras izdotais albums „Timer” (Information Recordings). Vēsumā līdzīgs, tikai dabiskāk kačājošs ar visiem nosacītajiem bītiem.
Rhytm-glitch / minimal meistaram AOKI Takamasa EP „Rn-Rhytm-Variations” (Raster-Noton) – Ryoji Ikeda krustojums ar hip hop, idm un house.
Tikpat labi un aizraujoši kačājošs (tikai citā plāksnē) ir superīgais itāļu komponists un ģitārists Giuseppe Ielasi albumā „Aix” (12k). Viņš saritmizē dažādas konkrētās, elektroniski ģenerētās un instrumentu skaņas apburošās, pārdomāti detalizētās kompozīcijās.
Portugāļu mākslinieka Pedro Tudela konkrēto skaņu un improvizācijas projekts „@C” tikai ar dzīvā ieraksta disku „Live At Offf 2008” (Cronica).
Francisco Lopez pērn izdevis grandiozu piecu disku albumu „Through the Looking-Glass” (Kairos), kas ierakstīts laikposmā no 1993. līdz 2008. gadam, un jau šogad 5. janvārī dubultdisku „Machines” (Elevator Bath).
Leģendārais 1965. gadā dzimušais vācu multimediju mākslinieks Thomas Koner pēc piecu gadu pauzes atgriezies ar ārkārtīgu skaistu albumu „La Barca” (Fario). Autors, kas tūlītēji savaldzina ar reti delikātu atmosfēras un kompozīcijas izjūtu. Albums ir spokains apkārtējās vides skaņu un ambiences sapotējums – balsis dažādās valodās un konkrētās skaņas (visjaukākās ir viļņu šalkas un baložu kurkstoņa) mijas ar melanholiskiem toņu uzplūdiem. Meistardarbs!
Saistošs savienojums – zviedru skaņu mākslinieks un vides skaņu karalis „BJ Nilsen” kopā ar abstraktās elektronikas duetu no Islandes „Stilluppsteypa” darbā „Man From Deep River” (Mego). Lietus meža skaņu un pārpasaulīga dark ambient sapludinājums. Ierakstam par pamatu ņemta atrasta 1975. gada lenta. Tad BJ Nilsen ar 1952. gadā dzimušo Philip Jeck – drone / field recording ierakstā „Rehersal Tapes” (Touch). Bet pašam Džekam ieraksts „Spool” (The Tapeworm), kurā autors nevis kā ierasts manipulē ar plašu atskaņotājiem, bet gan spēlē efektizētu basģitāru, ko nemaz nav iespējams pateikt.
Britu daudzpusīgais mākslieks Russell Husswell ar field recording albumu „Wild Tracks” (Mego). Dzirdama gan helikoptera, gan insektu lidošanas skaņa, tāpat arī dabas (vides) skaņas, skudru kolonija un dažādi tehniski traucējumi. Bet pati labākā ir ar hidrofona palīdzību ierakstītā čaukstošā sniega krišanas skaņa, ko Hasvels ir pats izdevis arī atsevišķi kā 74 minūšu garu gabalu ar nosaukumu „Winter of Discontent #2”.
Norvēģietei Jana Winderen zemūdens ierakstu performance „Heated: Live in Japan” (Touch) un sprakšķošais / elektrizētais vēžveidīgo desmitkāju ieraksts „The Noisiest Guys on the Planet” (Ash International).
Štokhauzena darbos sakņotā, 1947. gadā dzimušā vācu stingrās formas meistara Asmus Tietchens albums „Flachen Mit Figuren” viens no labākajiem abstrakcijas paraugiem. Tumšos toņos „iekārtie” neregulārie raksti (un vietumis pēkšņi metāliski uzplaiksnījumi) veido sarežģītu vienkāršību ar psihotisku spēku.
Savukārt analogajam neo-minimālistam „Eleh” šogad iznākuši seši albumi – divi sējumi ar maigi šņācošajiem „Meditations & Improvisations” (Important records), trankvilais „Homage To The Sine Wave” (Taiga Records), ņirbošie „Retreat” un „Return” (Important Records) kā arī splits ar zviedru skaņu mākslinieku „Nana April Jun” (Touch). Plate kalpo kā digitālās un analogās tehnikas sastapšanās vide. No „Eleh” puses spēcīgs drone ar toņu virskārtām, bet no „Nana April Jun” puses ir vienkārši iekopēts gabals „Sun Wind Darkness Eye” (Touch) no viņa albuma „The Ontology of Noise” (Touch) (aplūkots atsevišķi). Varēja jau nu pacensties izspiest kaut ko jaunu, ņemot vērā, ka splits ir izlaists deviņus mēnešus pēc „The Ontology of Noise” albuma. Bet „Eleh”`am gan cepuri nost – viņš ir pēdējo gadu psihiska dziļuma kompozīciju gadu iespaidīgākais piemērs.
Amerikāņu skaņu mākslinieka, „klusuma tēlnieka” Richard Chartier rezonanses instalācijas ieraksts „Untitled (angle. 1)” (Non Visual Objects) kā smalkas zirnekļtīkla tīrsoņas.
No 1984. gadā Korm Plastics leiblu un „Kapotte Muziek” izveidojušā Frans De Waard šīgada izdevumiem jaukākais ir „Heerlen Hiss” (My Own Little Lable), kas tik tiešām ir (minimāli abstrakta un gandrīz nemainīga) 20 minūšu šņākšana, kas ierakstīta Hērlenā dzīvās performances laikā. „2673” jeb Kevin Winter ar 70 kopijās ierobežotu CDr – 20 minūtīgu dūkoņu „In Dreams” (DOKURO). Un arī zviedru noizeris Henrik Rylander ir izveidojis ierakstu, kurā „nekas nenotiek” – vairāku mikserpulšu radīta feedback`a instalācijas ierakstu „Power Model X (Motherboard Drone Live)” (iDEAL Recordings). Rīlanders zināms arī kā hipnotiskā avantroka grupas „The Skull Defekts” dibinātājs, kurai pērn arī albums „The Temple” (Important Records)).
Viens no ģitārista Jim O`Rourke veikumiem – 1997. gada Eiropas tūres koncertos ierakstītais duets ar blūza ikonu Loren Connors „Two Nice Catholic Boys” (Family Vineyard).
„Radian” ģitārists Stefan Nemeth iekš ģitārelektronikas ambienta dueta „Lokai” ar albumu „Transition” (Thrill Jockey).
Pēc 3 gadu pauzes uzdarbojies elektronikas mūziķis, Frankfurtes skolas adepts Ekkehard Ehlers sadarbībā „Ballads” (Staubgold) ar perkusionistu Paul Wirkus. Nekas sevišķs, taču patīkams, daudzslāņains materiāls. Tipiska improvizācija. Bungu komplekta grabināšana un skrāpēšana, trīsuļojošs džezīgums, krakšķi un glitch piedevas. Nedaudz gan vienīgais par īsu.
Cīrihē dzīvojošā itāļu ģitārista Luigi Archetti un natīvā šveicieša, čellista Bo Wiget kārtējā atklājumpilnā, elektroniski iekrāsotā sadarbība „Low Tide Digitals III” (Rune Grammofon). Izcila improvizācijas saruna.
1940. gadā dzimušajam ietekmīgajam britu improvizatoram un table-top ģitāristam Keith Rowe divas sadarbības uz Erstwhile Records – divstundīgais dubultdisks „Contact” kopā ar bijušās Otomo Yoshihide`s grupas „Ground Zero” dalībnieci, japāņu ne-mūziķi Sachico M. Četri, ģeometrisko figūru vārdos („Square”, „Oval”, „Circle”, „Rectangle”) nosauktie, vidēji pusstundu garie, pilnībā neuzbāzīgie gabali ir tīru elektrisku signālu garnēšana ar grabošām, skrāpjveida konkrētām priekšmetu un elektroniskām traucējumu skaņām, brīžiem iepauzējot ar pilnīgu klusumu. Un 40 minūšu mainīgi noizīgais šņākoņas un sīcoņas gabals „Untitled” kopā ar japāņu ģitārspēli pametušo no-input mixing board jeb (savienojot input ar output) uz īso salaistas pults spēlmani Toshimaru Nakamura, kuram cita starpā šogad ir izdevusies lieliska kolaborācija „Soba To Bara” (Erstwhile Records) ar japāņu vokālisti Ami Yoshida, kura tāpat kā tuviešu rīkles dziedātāja Sainkho Namtchylak pielieto balsi tā, ka brīžiem tā nemaz neizklausās pēc balss. „Soba To Bara” – plaisājoši-skrāpējoša, gan kā rīstīšanās, gan kā elektronisks gļuks vai lēna stīgas skrāpēšana ar vietumis caurdurošas sīcoņas fonu. Un, ņemot vērā to cik ieraksts ir organisks, ir visai pārsteidzoši, ka tas tapis abām puses atsevišķi, vienam otru nemaz nedzirdot.
Franču muzikālā klaidoņa Ghedalia Tazartes albums „Repes Froid” ( [tanzprocesz] ) no viņa arhīviem. Viss viņa labākajās tradīcijām – rituālistiskas dūkšanas, konvulsīvas samplu eksplozijas, bērnu balsis un konkrētie ieraksti.
1997. gadā dibinātajai vācu free jazz / electronica apvienībai „Kammerflimmer Kollektief” kopdarbs „Im Erwachten Garten” (Staubgold) ar politšizīgi transgresīvo novelistu, tautieti Dietmar Dath. Simulēti džezīgu improvizāciju apvienojums ar spoken word abpusējā naratīvā. Maģisks albums! Vienīgais vācu valodā.
Viens no Taivānas amerikāņu komponista C. Spencer Yeh izdevumiem – ekstrēmais minimālas abstrakcijas, akustisku instrumentu un konkrētās mūzikas atgriezumu kolāža „The Strangler” (Chocolate Monk). Spensers ir ļoti aktīvs gan kā solo mākslinieks, gan kolaborators un šogad janvārī jau gatava viņa sadarbība ar Toniju Konrādu.
Pēdējo gadu kolorītākais raženais izpildītājs, Roterdamā dzīvojošai nīderlandietis „Machinefabriek” kombinē ambientu, trokšņus, moderno klasiku ar field recording`u. No viņa pērnā gada 11 pieklusinātākajiem izdevumiem pievērst uzmanību gribētos atšķirīgākajam, pašizdotajam „Shuffle” jeb nejauši sakrāmētiem, maigiem skaņu fragmentiem. krakšķinot instrumentus un priekšmetus. Gan ģitāras strinkšķi, gan instrumentu un priekšmetu krakšķināšana, kā arī vinila sprakšķi un radio traucējumi. Burvīgs skaņu dzidrums. Tad viņa elegantā kolaborācija „Blank Grey Canvas Sky” (Fang Bomb) ar vācu komponistu, „Efeterklang” koncertu vijolistu Peter Broderick, kuram pērn ir jauks ambient guļamdisks (pusstundas gabals) „Music for a Sleeping Sculpture of Peter Broderick” – akustikas un smalkas elektronikas, kā arī dažu konkrēto skaņu saplūsme arī ar dažiem vokāliem. Un smalko skaņu izcēluma un kompozīcijas disks „Pulses & Places” (Korm Plastics) ar itāļu elektroakustisko mūziķi Andre Belfi.
Amerikāņu elektromūziķis Keith Fullerton Whitman. Strādā ar modulārais sintezatoru un rada veclaicīgas skaņas. No šī gada izdevumiem 2008. gadā ierakstīts materiāls četrās kasetēs „Dream House Variations” (Arbor), „Taking Away” (Digitalis) un arī splitu ar Carlos Giffoni.
70. gadu beigās komplektētie amerikāņu power electronics pionieri, žanriski nestabilie „Controlled Bleeding”. Frustrējot klausītājus ar mirklīgi iedvesmas stilistiku, grupa izpaudusies noise, industrial, (dark) ambient, dub, free jazz, progresīvajā, klasiskajā un konkrētajā mūzikā. Un šīgada albumā „Gibbering Canker-Opera Slaves (Studies In Meditation And Evisceration) (Ultra-Mail Prod.) gandrīz arī šo visu apvienojumu var ievērtēt. Dažādi laikposmu piecu disku ierakstu kompilācija. Savukārt 1982. gadā aizsāktais konkrētās mūzikas un jokainā industrial-ambient manipulāciju projektam „The Hafler Trio” dubultdisks „The Name of Someone” (Korm Plastics). Bet viens no pērna gada 70. gadu nogalē aizsāktā sirreālā britu projekta „Nurse With Wound” albumiem (trīskāršais disks) „The Surveilance Lounge / The Memory Surface” (United Dirter) jauc prātu ar neizprotamām kompozīcijām, kas sastāv no gariem ēteriska, industriālīga dark ambienta slāņiem, stieptiem dziedājumiem, klusinātām paranojiskām fonbalsīm, konkrētām skaņām, dažādiem sprakšķiem, lounge atlūzām un pēkšņiem, negaidītiem un izbiedējošiem izvirdumiem. Tāpat arī jauni albumi arī tādiem milžiem kā „Deutsch Nepal” un „Raison d`etre”.
E l e c t r o
Pēdējo gadu karstākā britu dueta „Fuck Buttons” otrais albums „Tarot Sport”( ATP Recordings) Nedaudz smeldzīgs inteliģentais pops. Pārdomāta, stratosfēriski sapņaina beigu mūzika, kas sevī vieno postroktipa elektroniku un techno ritmiku.
Amerikāņu eksperimentālās elektronikas ansamblis „Black Dice” ar jaunu, kā parasti dulnu ierakstu „Repo” (Paw Tracks). Fani var būt droši – tā joprojām ir tā pati miskastes estētika un pašmērķīgi bezjēdzīga mūzika.
Frīkainie amerikāņi „These Are Powers” ar jaunu disku „All About Future” (Dead Oceans). Viltīgie, visu laiku šķietami vēl nesākušies ritmi, basa reiboņi un izvirtušie Annas vokāli veido paģirainu noskaņu, pie kuras gan jāpierod. Pancīga post-hiphop anomālija.
Aspratīgi pancīgajām DIY electroclash meitenēm „Chicks on Speed” jauns albums „Cutting the Edge” (Chicks on Speed Records).
Ietekmīgā kanādiešu breakcore mežoņa „Venetian Snares” jaunais albums „Filth” (Planet Mu) (salīdzinājumā ar to, uz ko viņš ir spējīgs) diemžēl gan ir pilnīgs mēsls. Protams, labi reivojams un pietiekami iepriecinoši stulbs materiāls, taču vienmuļš un slābans acid techno ar 8bit piedevām. Vienīgais prieks ir dziesmu seksuālie un uzjautrinošie nosaukumi – „Deep Dicking”, „Labia”, „Pussy Skull”, „Mongoloid Alien”, „Crashing the Yoghurt Truck”. Un priekšpēdējā dziesmā iesamplētais teksts „Hey, baby, I wanna give you a head with your rubber on, and then when you`ll cum, I want to drink all of it out of your condom”.
Ragga jungle / drum`n`bass personāžs „SumOne” aplaimojis ar pavisam miermīlīgu, bet pavelkošu, nedaudz dubstepīgu EP „Oblivion” (Planet Mu).
Anarhistiski noskaņotais arābu dubstep / jungle / hiphop / ethnocore hibrīds no Barselonas „Filastine” ar ļoti krāsainu 3 gadu garumā 16 dažādās pilsētās ierakstītu albumu „Dirty Bomb” (Soot Records).
Labs grime / broken beat / electro-techno / 8-bit kokteilis „Bambaataa Eats His Breakfast” (Planet Mu) no skotu izcelsmes ņujorkieša Neil Landstrumm.
Kārtējais eklektiskais brita „Squarepusher” ieraksts „Numbers Lucent” (Warp). Drum`n`bass, idm, funk, music concrete saplūsme ar džezīgu nokrāsu.
Glāzgovas producenta „Rustie” EP „Bad Science” (Wireblock). Dubstepīgs hop`s ar 8bit skaņām.
Austrālis „Dub Fx” visu savu mūziku uzbūvē, tā teikt, ar muti – iesamplējot pa kārtai caur pedāļu dēli un pēc tam repojot tam visam pa virsu. Piejaukumi no reggae un drum`n`bass. Pērn pašizlaists studijas albums „Everythinks a Ripple”. Dzīvajā tomēr „Dub FX” izklausās labāk – dzīvāk un ne tik sterili.
Alternatīvais reperis no Ņūdžersijas „Dalek” turpina savu tumšo, spiedīgi atmosfērisko, intelektuālo, šūgeizīgi metālisko rapu ar albumu „Gutter Tactics” (Ipecac).
Dāņu elektroniskais mūziķis „Dub Tractor” ar shoegaze / downtempo / idm albumu „Sorry” (City Centre Offices). Siltas notis, glitch`īgi bīti, mirguļojoši echo, un sapņaini vokāli. Taču nedaudz atpaliek no iepriekšējā „Hideout”, kurā kompozīcijas bija labāk aranžētas, ne tik dziesmiskas un vokāli ne tik uzbāzīgi.
Sintētiski frīkainais un liriski asprātīgais britu izpildītāja „Tim Exile” idm, drum`n`bass un breakbeat sajaukums „Listening Trees” (Warp Records). Patīkami tumīgs, ar popsīgu piegaršu, taču nepārprotami eksperimentāls. Top dziesma – „Pay Tomorrow”.
Losandželosas izpildītājs „Daedelus” izdevis idm / house splitu ar „Jogger” un ar savu laulību projektu „The Long Lost” arī debijas albumu. Daži izdevumi no underground techno čīlieša Cristian Vogel, kurš savulaik izveidoja kopprojektu „Super Collider” ar Jamie Lidell vēl pirms Lidel bija kļuvis slavens. Bet karstajam franču duetam „Noze” divdziesmu tech-house plate „Meet Me In The Toilet” (Circus Company). Jutekliski, transīgi-seksīgi gabali.
P.S. Ieraksti, kuri ir tikuši nepieminēti, vai nu vēl nav iekļuvuši manā uzmanības lokā vai arī esmu atļāvies tos neaplūkot.
Rihards Bražinskis
