Manuprāt, interesantākie gada ieraksti:
Alarm Will Sound – A/Rhythmia [nonesuch]
Divdesmitgalvainais kamerorķestris no Aphex Twin aranžējumu ieskaņošanas pārmeties pie akadēmiskās mūzikas smagsvaru skaņdarbiem – perfektā izpildījumā un tiešām lieliskos aranžējumos. Ierakstā Michael Gordon, Conlon Nancarrow, Ligeti un citi, kā arī viens “kārumiņš jauniešiem” no Autechre.
Sunn O))) – Monoliths & Dimensions [Southern Lord]
Phill Niblock – Touch Strings [Touch]
Lai arī vārds “interesants” varētu nelikties iederīgs, ieraksts ir ievērības cienīgs. Nibloks turpina savu masīvo minimālismu nelokāmi un pārliecinoši.
Tyondai Braxton – Central Market [Warp]
Ambiciozs projekts, kas izklausās vienlaikus varens un uzjautrinošs (pozitīvā nozīmē). Šķiet, Battles galvenais dīdītājs mēģina skriet laikam pa priekšu ar roka, noiza un akadēmiskās mūzikas sapludināšanu. Aiz tā visa slēpjas pārdomāta un interesanta kompozīcija.
Zu – Carboniferous [Ipecac]
Itāļu freejazz trio šoreiz izklausās pēc kārtīgiem rokeriem, kam pārpratuma rezultātā ģitāras vietā iegadījies baritona saksafons. To pastiprina viņa augstības Maika Patona viesvokāls pāris skaņdarbos.
candycoveredclown – Xemmoreah [Clinical archives]
Laikam esmu palaidis kaut ko garām, jo sarakstā sanāca tikai viens pašmāju ieraksts. Tomēr viena dalībnieka konkurencē CCC debijas veikums sanācis, manuprāt, pat ļoti pārliecinošs. Nervus uzvelkoša disonējoša datormūzika savienojumā ar akustiskas izcelsmes skaņu vētru.
Jim O’Rourke – The Visitor [Drag City]
Īstenībā jau nekas pārlieku pārsteidzošs, tomēr 40 minūšu skaņdarbs padevies ļoti klausāms, un par to vien jau Džimam pienākas cepums.
Wolf Eyes – Always Wrong [Hospital]
Hildur Gudnadottir – Without Sinking [Touch]
Sax Ruins – Yawiquo [Ipecac]
Dueta Ruins bundzinieks, palicis bez basista, beidzot atradis sev cienīgu biedru – saksafonistu Ono Ryoko. Japāņu kungi plosās kā traki un izklausās pēc Benija Gudmena bigbenda vinila plates, kas nemitīgi pārlec no viena framgneta uz nākamo. Ilgāk par divdesmit minūtēm uzmanību noturēt neizdodas, tomēr šīs minūtes ir klausīšanās vērtas.
Zs – Music of the Modern White EP [Social Registry]
Kamēr Čarlijs Lookers veiksmīgi diriģē Extra Life, viņa iepriekšējā grupa ZS uzražojusi jaunu EP, kas izklausās pēc no wave, lo-fi trokšņotāju demo ieraksta. Zs ierastā precizitāte un šausminošā komplicētība šķietami zudusi, tomēr ieraksts ir interesants kaut vai tikai idejiskā līmenī, jo atklāti sakot pārāk bieži šo paklausīties es nespēju.
Jodey Kendrick – Indus Silver Club EP [Rephlex]
2009. gadā uznāca vēlme nopūst putekļus dažam labam vecam IDM/acid ierakstam, kā arī palūkot, kas jauns šajā lauciņā notiek. Izrādās – viss ir kārtībā. Kendrika jaunskunga, piemēram, sanācis varen lakonisks un veiksmīgs EP. Izklausās diezgan analogi un ritmiski.
Niobe – Blackbirds Echo [Tomlab]
One Ensemble Orchestra – Other Thunders [No-Fi]
Pavisam nesen iznācis jauns Volcano the Bear albums, kuru nav sanācis paklausīties, bet tikmēr VtB dalībnieka Daniela Paddena otrs projekts izdevis kārtējo lielisko albumu. Kā allaž, akustiski instrumenti, ķecerīgas melodijas, kas atsit kaut ko no viduslaiku raganu medībām, lo-fi trokšņi un ņaudoši vokāli.
Squarepusher – Solo Electric Bass 1 [Warp]
Galīgi ne labākais Squarepusher ieraksts, tomēr klausīties ir ļoti interesanti, jo tā nu gadījies, ka Toms Dženkins ir ARĪ lielisks basģitārists, kam patīk dažādi ekstravaganti izgājieni – tādi, kā šis albums, kas piedāvā tieši to, ko vēsta nosaukums.
Silk Flowers – Silk Flowers [Post Present Medium]
Grupa, kas pēc pirmās klausīšanās reizes liek pārbaudīt izdošanas datumu. Silk Flowers izklausās pēc atraduma no 1979. gada – analogie sintezatori, visai čābīga ieraksta kvalitāte un Iana Curtis brālēna cienīgs vokāls. Galu galā nākas secināt, ka smuks albums – īss un pārdomāts.
Dwayne Sodahberk – Interdikt [Tigerbeat6]
Zviedru indie jauneklis ar ļoti klusu un trauslu balsi krasi mainījis toni un nu izklausās pēc ļoti kautrīga iesācēju metāla grupas solista. Dveins gan joprojām sacer sirsnīgas un vienkāršas indie dziesmas, kas šoreiz izklausās dikti trokšņaini.
Gada koncertuzstāšanās
1. Squarepusher festivālā STRP Eindhovenā, Nīderlandē.
Lai arī pēdējie albumi bijuši visai savādi – Just a Souvenir pagājušajā gadā izklausījās pēc kosmiskas rokgrupas demo ieraksta, bet šī gada “Solo Electric Bass 1” apmierina basģitāras fetišistu un Squarepusher nāvīgāko fanu kvēlāko vēlmi dzirdēt ellīgi ātru un tehnisku basa solo 40 minūšu garumā, tomēr koncertā Squarepusher parādīja labāko, uz ko ir spējīgs, – šķiet, pusotras stundas laikā garām pazibēja vai visa daiļrade. Epizodiski parādījās arī dzīvs bundzinieks, kamēr pats meistars slānīja basģitāru.
Citu starpā, STRP festivālā interesanta bija arī Aphex Twin un Hecker kopuzstāšanās, pirmajam teju trīs stundu garā setā ejot cauri vai visai elektroniskās mūzikas vēsturei no downtempo līdz digitālajam hardkoram un pat tīram whitenoise, kamēr Heckers telpu piepildīja ar sev raksturīgo bezkaislīgo troksni.
2. Extra Life Skaņu Mežā
3. Oren Ambarchi Anglikāņu baznīcā
