Pontikkapoikas*

Pan Sonic – Gravitoni
Blast First Petite
[2010]

Astoņdesmito gadu beigās Mika Vainio (Mika Vainio) un Ilpo Vāisainens (Ilpo Väisänen) izpildījās Londonas Īstendā, kad no bruņmašīnas “atskaņoja” stundām ilgi un uz paštaisītiem sintezatoriem ģenerētu 13 Hz frekvences infraskaņu pie 125 decibeliem. Lieki teikt, ka šādu kombināciju policija pielieto pūļa un demonstrantu izkliedēšanai. Kairinājuma pakāpe – līdzīga asaru gāzei. Ar doto gadījumu vairāk vai mazāk sākās ilgs un bagātīgs ceļš trokšņu, skaņu, eksperimentālās, elektroakustiskās, lauka ierakstu un vēl pusduci citu stilu pasaulē ar nosaukumu “Pan Sonic”.

Varbūt kāds ir pazīstams ar 2001. gadā izdoto lielisko plati “Aaltopiiri”. Tad nu, lūk, tie paši somu elektronikas sliktie puikas, pirms beidzot karjeru pavisam, ir sametuši kauliņus un dzelžus kopā, lai radītu izsmalcinātu nepieradinātās elektronikas ripuli “Gravitoni”. Tas, šķiet, ir īsākais apzīmējums, kā var nosaukt 11 kolorīto kompozīciju apvienojumu. Vainio un Vāisainens, izstudējuši savus pagātnes nedarbus un elkus un sakomplektējuši patiešām polimātisku (domāts, visaptverošu) ierakstu, kuru, jo vairāk klausies, jo vairāk pieduras.
Jāsāk vispirms ar to, ka pamatā “Gravitoni” sastāv no Benam Frostam (Ben Frost) līdzīgiem sintētiskiem pavadījumiem un pulsācijām, kas itin bieži nomainās vai pārklājas ar ģitāras šmirģelēšanu un zāģēšanu un tā, savstarpējā stereo cīņa līdz pēdējai sekundei. Tam visam pa vidu patiešām skaistas meditatīvas un minimālistiskas, hipnotiskas drone ambient līnijas un, pretēji tam, arī garšīgi drone grandošie triepieni. Lieki piezīmēt, ka manāma drone metal pionieru “Sunn 0)))” ietekme, jo “Pan Sonic” pērn paguvuši saspēlēties arī ar šiem. (kooperatīvais albums “Che”; 2009)
Tomēr “Gravitoni” nekādā gadījumā nav skaļākais un graujoši trokšņainākais šī gada vai piecgades ieraksts. Drīzāk, to varētu nosaukt par melodisku mietpilsoņa trokšņu elektroniku. Noise un electroacoustic compozīcijas, kas paredzētas daudz plašākai klausītāju grupai nekā, piemēram, jau pieminētie “Sunn 0)))” vai vēl kāda “Pan Sonic” albumā nedaudz pārstāvētā stila “lowbrow electronics” (šaurpieru/darbaļaužu elektronika) celmlauži. Pieradinātības efekts panākts, mēģinot visas pieminētās eksperimentālās mūzikas šķautnes apvienot ar pāris vitāliem “basic chanel”, krautelektro un triphopa elementiem.
Vēl tikai nelieki piebilst, ka šis, iespējams, pēdējais apvienības ieraksts pavisam patīkami pārsteidz ar daudzveidību, kas šad tad līdzīga stila mūziķiem rada problēmas. Vāisainens un Vainio ierakstu var nosaukt par “Noise Nouveau” tipiskāko darbu. Jo “Gravitoni” ir pēdējā laika viseklektiskākais, stilu ziņā ceļojošākais un piedzīvojumus meklējošākais darbs trokšņu mūzikas svērā. Viņi šad tad pat izklausās pēc retrofutūrista Bytone! (“Pan Finale”)
Ja patīk Oren Ambarchi, Health, Sudden Infant un Ben Frost.
Jādzird: Voltos Bolt, Fermi un Hades.

*Palaidņi (Somu val.)

Share Button

3 thoughts on “Pontikkapoikas*

  1. eu, bet čista, kas rakstīja recenziju? vispār par tādām relīzēm vai nu raksta nedēļā, kad izdeva, vai nu vispār neraksta, jo nav vairs jēgas dēļ esošiem recenziju desmitiem visapkārt internetā un specializētā presē. Ar nokavēšanos var rakstīt par ko ne tik plaši zināmu.
    Ar cieņu,
    Kaiķu Māris

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *