Skaņu mežs’2010 piedāvās amerikāņu pagrīdes jaunās zvaigznes

Lai Rīgas koncertdzīvi bagātinātu svaigākās mūzikas vēsmas, Skaņu Mežs pie izdevības mēģina iepazīstināt ar kādu jaunu mūzikas žanru – vēlams pirms tas kļūst komerciāls un mākslinieki dārgi. Šogad festivālam ir paveicies uzķert aktualitāti pašā pumpurā un 11.septembrī tiks prezentēts viens no šībrīža perspektīvākajiem mūzikas virzieniem ar izcelsmi ASV austrumu krastā. Mūzikas žurnālisti to reizēm dēvē par hypnagogic pop, reizēm par chillwave. Žanra virsotnē ir Bruklinas Oneohtrix Point Never (OPN) jeb Daniels Lopatins un Klīvlendas trio Emeralds. Tieši šie mūziķi spēlēs Skaņu meža festivālā 11.septembrī Rīgā.

Šī koncerta aktualitāti akcentē fakts, ka abu nupat izdotie albumi ir karstākās ziņas vairākos pazīstamos neatkarīgās mūzikas portālos – citu starpā, ietekmīgais mūzikas portāls Pitchfork Media pagājušajā nedēļā tiem ir devis augstākos vērtējumus un Emeralds ir iekļuvis kategorijā “Labākā jaunā mūzika”. Savukārt žurnāls The Wire, kuram ir laba “oža” uz aktualitātēm, OPN pērnā gada albumam Rifts deva otro vietu 50 favorītu sarakstā un šīgada albumam mūzikas veikals Boomkat prognozē gada albuma laurus. Decembrī Emeralds spēlēs leģendārā All Tomorrow’ s Parties (ATP) festivāla Ziemassvētku izlaidumā Nightmare Before Christmas, ko kūrēs Godspeed You Black Emperor! Turklāt Emeralds pēdējo albumu ir producējis talantīgais ģitārists un producents Džeimss Plotkins (no vairs neeksistējošās kulta grupas Khanate), savukārt to ir apstrādājis pieprasītais Berlīnes skaņu inženieris Rašads Bekers, kas strādā ar virkni mūsdienu interesantāko mūziķu.

Gan Emeralds, gan OPN mūziku var dēvēt par melanholisku veltījumu zudušajiem nākotnes sapņiem. Tā sakņojas 1980.gadu sintezatoru un tā dēvētajā kosmische (kosmiskajā) mūzikā un tās desmitgades sentimentālajā estētikā. Šajā gadījumā, pretēji ierastajam ietekmes virzienam, jauni amerikāņu mūziķi ir pārņēmuši Eiropas eiforiskās analogās elektroniskās mūzikas tradīciju, kas izzuda 1980.gadu vidū. Viņu izpildījumā šī mūzika ir dzirdama ar muzikālajiem un idejiskajiem uzslāņojumiem, kas nākuši starplaikā – drone, tonāliem sabiezējumiem un skumjām par zudušajiem sapņiem un ilūzijām. Izmantojot kādu trāpīgu metaforu, hypnogogic pop ir kiborgu meditācija, melanholija un saldsērīgs optimisms par nākotnes tehnoloģijām – teleportācijas ierīcēm, brīvdienām kosmosā, utt. Lai iztēlotos hypnogogic pop noskaņas, atminieties filmu Blade Runner (vai pat latviešu Zodiaka mūziku). No vienas puses šīs mūzikas atdzimšanu var uztver kā ironiju, taču tai pat laikā Emeralds un OPN mūzika ir skaista un skumīgi un pārliecinoši iedzīvina 1980.gadu romantiku.

Emeralds ir rotējusi Ņujorkas izdevniecības No Fun trokšņotāju orbītā. Taču viņi pārsteidza jau ar savu pirmo albumu. Viņi pilnībā atteicās no kolēģu nihilistiskā trokšņa un tā vietā pievērsās New Age stila mūzikai. Tas nav paradokss – kā tas daudzkārt pierādījies, ambientā mūzika un troksnis ir viena spektra divas galējības. Turklāt māksla bieži ir kā svārsts, kas šūpojas turp un atpakaļ, no vienas galējības otrā. Emeralds iedvesmas avoti ir 1970.-80.gadu instrumentālās mūzikas sapņotāji kā Klauss Šulcs, Vangelis, Tangerine Dream, Popol Vuh un Ash Ra Tempel. Varētu teikt, ka viņi ir kosmiskā krautroka renesanse, papildinot to ar mūsdienīgākām noskaņām.

Jautāts par žanra dīvaino nosaukumu – hypnagogic pop, ko izgudrojis žurnāla The Wire žurnālists Deivids Kīnans, Daniels Lopatins atbild, –  “Es redzu Deivida ideju atblāzmu lietās, ko daru – sevišķi video. Taču es neuzskatu, ka hpop birka raksturo to, ko daru es, vai kopa citu mākslinieku. Es to vairāk redzu kā diskusiju par nostalģiju un tās smalko ietekmi uz kultūru. Ar to birku nav nekas nepareizs – tas vienkārši ir veids kā runāt par mūsu mūzikas fenomenu.”

Gan Emeralds albumu Does It Look Like I’m Here?, gan Oneohtrix Point Never pēdējo albumu Returnal ir izdevusi ietekmīgā elektroniskās mūzikas izdevniecība Editions Mego, kas ir bijusi pārstāvēta Skaņu mežā jau no pirmā festivāla 2003.gadā. Ne mazāk zīmīgs ir fakts, ka OPN albumu noformēt pieteicās Stīvens O’Meilijs no kulta grupas Sunn O))). O’Meilijam allaž bijusi laba izjūta par patiesi novatorisku un perspektīvu mūziku.

Atgādināsim, ka Skaņu Mežā šogad uzstāsies arī dinamiskais disko-metāla ansamblis Chrome Hoof un prominentās vācu audiovizuālās izdevniecības Raster-Noton pārstāvji Byetone, Aoki Takamasa un Griša Lihtenbergers. Ņemot vērā šīgada muzikālo ievirzi – pagātnes stilus laikmetīgā interpretācijā un interesantās norises vietas, kas drīz tiks izziņotas, festivāla tēma ir Aizgājusī godība.

Informācija: www.skanumezs.lv, www.myspace.com/pointnever, www.pointnever.com, http://clevelandwagon.blogspot.com. Biļešu pārdošana tiks izsludināta drīzumā – un cenas būs cilvēcīgas.

Video:

http://www.youtube.com/watch?v=yUPJofuMNtE

http://www.youtube.com/watch?v=3soucm9emO4

Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *