2010. gada atskats #5

Tops sastāv no neizdevušamies jeb nepaspētām recenzijām par pārsvarā grūtāk verbalizējamiem materiāliem. Pārējie iemīļotākie ieraksti aplūkoti atsevišķi gada gaitā.

10. vietā norvēģu harsh noise brenda Lasse Marhaug pusstundas trokšņa blāķis „The Quite North” (Second Layer Records). Skaņa ciešama, dažādība vidēja, taču izlaidumam ir savs individuālistiskāks šarms (iespējams noformējuma dēļ) teju vai bezgalīgajās un visbiežāk bezjēdzīgajās noise ierakstu plantācijās.

9. vietā „Fenn O`Berg” (jeb Christian Fennesz, Peter Rehberg un Jim O`Rourke) – „In Stereo” (Editions Mego). Personību salikums jau nu graujošs, taču gala rezultāts tāds remdens vien ir. Visnotaļ parasta neskaidru, vispāreksperimentālu skaņu muļļāšana, kam jau nu galīgi nebūtu nepieciešami trīs cilvēki. Bet nu kā kopdarbs ļoti organisks. Un trio nosaukums ir vienkārši lielisks.

8. vietā šveicieša Reto Mader un amerikāņa Steven Hess duets „Ural Umbo”, kas pērn debitējis ar veseliem trim ierakstiem – „Ural Umbo” un „Latent Defects” uz Utech Records un „Fog Tapes” (Hinterzimmer). „Ural Umbo” pauž savu patiku pret doom un black metālu modernajām formām spokaini glūnošu atmosfēru, lēnu melodiju un episku dūkoņu veidā. Ja uzlabotos skaņa, vispār būtu grāvējs.

7. vietu dala divi brīvās improvizācijas ieraksti. Japāņu perkusionista Tatsuya Nakatani un amerikāņu trompetista Graham Forbes kopdarbs „Essences” (Blaq Lghtn). Tatsuyas iezīme ir metāliskums, papildus bungu komplektam izmantojot gongus un grabinot bungu šķīvjus, bet Grahama trompete ir gan klasiski frīdžezīga, gan arī noabstrahējusies līdz mutes tipa skaņām. Lieliskas dehumanizētas kompozīcijas. Un otrs – bungu virtuoza Chris Corsano un „Charalambides” bijušās dalībnieces Heather Leigh savienības „Jailbreak” plate „The Rocker” (Family Vineyard). Ārkārtīgi enerģisks ieraksts ar nepagurstošu Corsano bungu klopēšanu un Hederes ģitāras mocīšanu un ik pa laikam iegaudojošamies vokāliem. Viens no free noise ierakstiem, ko iespējams klausīties stundām.

6. vietā Vašingtonas satraucošā spoken word ārtista Bryan Lewis Saunders plate „Near Death Experience” (Erratum) – spēcīgs trokšņa, spriedzes pilnas balss un sirreāli-sociālas dzejas savijums. Skaņu veidojuši vairāki citi mākslinieki. Saunders viennozīmīgi ir krutākais jaunākās paaudzes runātā vārda performētājs.

5. vietā Sietlas skaņu mākslinieka Wyndel Hunt 250 kopijās limitēts CDr „Sunshine Noir” uz Dragon`s Eye Recordings leibla. Hunts rada lielisku atmosfērisku drone ar tiecību uz aurālu glezniecību un skaņas skulpturēšanos, izmantojot elektroniku, akustiskus instrumentus un vides ierakstus, un dara to nepiespiesti pārliecinoši.

4. vietā divi ritmiskās mūzikas ieraksti. Pēc četru gadu pauzes izdotais Šveices izcelsmes producenta „Dimlite” – „Prismic Tops” (Now-Again Records). Nedaudz pašķībs, leftfieldisks instrumentāls triphophiphops sajaukts ar seksīgu future funku. Iepriekšējais 2006. gada „This Is Embracing” gan tomēr paliek nepārspēts. Un tad mana senā mīla – Vīnē dzimušā losandželosieša, minimal tech house producenta John Tejada un Berlīnē dzīvojošā japāņa, klasiski trenētā ģitārista Takeshi Nishimoto duets ar vienu no visizcilākajiem nosaukumiem pasaulē „I`m Not a Gun”. Saglabājot divu gadu regularitāti, pērn iznācis „Solace” (City Centre Offices). Abu spēlmaņu neizsmeļamā sinerģija veidojas no skaidriem, izteiktiem un pārliecinošiem Tejadas bungu ritmiem un nedaudz IDMiskām elektronikām un smeldzīgi dzestrām Nishimoto ģitārām un perfektām basa partijām. Viņu dzidri sapņainās pasāžas ir ievelkošas savā maigumā un dvēseliskajā patiesumā, neatvairāmi īstenojot postroka instrumentālo narativitāti. Tīrākais skaistums!

3. vietā pēdējo gadu izcilākās vides ierakstu mākslinieces, norvēģietes Jana Winderen – „Energy Field” (Touch). Winderenas sulīgie darbi ir daudz abstraktāki (līdz ar to pārsteidzošāki) par ierastiem lauka ierakstiem galvenokārt jau izvēlētās vides, proti, zemūdens dēļ. Taču arī skaņu atlase ir īpaši rūpīga, un kompozīcijas arī nav nogriežņveida, bet gan leijerētas jeb slāņotas, līdz ar to psiholoģiski ainaviskas un dinamiskas. Ieraksti veikti Barenca jūrā un Grenlandē. Savukārt galējākais field recording ieraksts pērn ir Chris Watson – „The Sea Ice Border”, kas nāk pa brīvu kopā ar britu jauno, ekskluzīvo mākslas žurnālu „Corridor8”. Ierakstīts augustā Murmanskā. Divi astoņu minūšu gabali, pirmais – virsledus vēji, otrais – arktiskā okeāna balsis un polārjūras straumes divus metrus zem ledus.

2. vietā noslēpumainā personāža „Eleh” disks „Location Monumentum” (Touch), ar kuru galvenokārt pārspēta iepriekšējo ierakstu skaņas kvalitāte. „Eleh” ir ārkārtīgi minimāli, tīri analogas sintēzes pētījumi ar uzsvaru uz zemo frekvenču oscilācijām, tonāliem pretstatiem un rezonansi. Galvenais žetons par atļaušanos.

Un 1. vietā gada lielākā sajūsma – austrāļa Robert Curgenven – Oltre (Line), kam par pamatu ņemts platē ierakstīts telpas feedbacks, ko pēcāk atskaņojot lielā skaļumā, ļauts platei producēt atskaņotāja, gaisa un pastiprinājuma ģenerētu rezonansi, kā rezultātā lasītājadata radījusi jaunus sprakšķu artefaktus. Tādējādi vinils eleganti uztaustīts kā skaņas avots un reizē arī medijs, ļaujot tam kļūt par instrumentu pašam par sevi. Nu gluži vai degradācijas fiksējums Viljama Basinska poētiskajā līmenī. Ieraksts papildināts ar field recordingiem, saveidojoties ultra trankvilās un transparentās kompozīcijās. Izcils veikums!

P.S. Un nobeigumā ar ierakstiem nesaistīts notikums, ar ko zīmīgs aizvadītais gads – Peter Christopherson („Throbbing Gristle”, „Psychic TV”, „Coil”, „Soisong”) pēkšņā nāve 25. novembrī. Christophersons nomira miegā, 55 gadu vecumā savā mājā Bangkokā. R.I.P.

Rihards Bražinskis

Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *