“Skaņu meža” kafejnīcā/ierakstu veikalā Miera ielā 12, piektdien, 22.aprīlī, 22:00 spēlēs apvienības No Rest diskžokejs Ivars Zaļkalns, bet sestdien, 23.aprīlī, 20:00 – dziesminieks Haralds Sīmanis. (Savukārt šodien, 21.aprīlī – Latvijas ambient veterāns Selffish)

– NO REST ir grupa dīdžeju un producentu, kas vieni no pirmajiem Latvijā 1990.gadu beigās pievērsās novatoriskās mūzikas popularizēšanai gan koncertdarbībā, gan dīdžejošanā, tādējādi tieši vai netieši esot priekšteči un iedvesmotāji tādiem organizatoriem kā Skaņu mežs un Skyr. Viņus vienoja padziļināta interese un erudīcija novatoriskajā mūzikā, pamatā eksperimentālajā tehno. No Rest uzaicināja uz tolaik vēl visai nezinošo, taču zinātkāro un kulturāli plaukstošo Rīgu, citu starpā, tādus māksliniekus kā Džimiju Tenoru (Jimmy Tenor), Pan Sonic, DMX Krew un Cylob. Džimiju Tenoru viņi saveda kopā ar Normundu Šnē un Sinfonietta Rīga, kā rezultātā Kongresu namā notika pirmais koncerts Latvijā, kurā satikās eksperimentālā un laikmetīgā mūzika.

No Rest veterāns un pieredzējušais dīdžejs Ivars Zaļkalns piektdien atskaņos mūziku no saviem pagātnes un tagadnes krājumiem.

– HARALDS SĪMANIS ir nepārspēts un vienreizējs Latvijas dziesminieks.  Kā precīzi raksta viņa izdevējs Mikrofona ieraksti, “Sīmanis ir fantastisks dziesminieks, kura balss diapazons sasniedz gandrīz vai četras oktāvas, to daudziem salīdzinot ar slaveno grieķi Demisu Rusu.”

Sīmanis ir dzimis 1951. gadā Cēsīs jauktā čigānu – latviešu ģimenē, viņš muzikālo izglītību nav ieguvis, bet ģitāras un ērģeļu spēli apguvis pašmācības ceļā. 1970. gados Sīmanis uzsāk sadarbību ar Arvīdu Ulmi, kura dzeju savās dziesmās izmanto joprojām. 1976.gadā sacer poēmu ērģelēm “Mīlestība nekad nebeidzas”, divus gadus vēlāk dziesmu ciklu “Likteņa lietavas”, bet 1979 ciklu “Par zāli, sāli un Tevi”.
Vislatvijas atpazīstamību H.Sīmanis iegūst 1980. gadā, kad “Mikrofona dziesmu aptaujas”  noslēguma koncertā izpilda savu balādi “Ezers”, kas ar savu skanējumu krasi atšķirās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts Latvijas televīzijā.

1984. gadā Sīmanis iesaistās “Vides Aizsardzības kluba”  priekštecī “Pieminekļu aizsardzības centrs”, kura darbība Latvijā saistās ar Atmodas sākumu. “Pieminekļu aizsardzības centrs” organizē jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un Sīmanis tam palīdz ar savām jumiķa iemaņām.

Turpmākajos gados H.Sīmanis visbiežāk muzicē viens, uzstājoties baznīcās, kur ir iespēja izmantot ērģeles. Pēdējos gados Sīmanim ir izveidojusies sadarbība arī ar Ievu Akurateri un citiem mūziķiem.

Foto: Aleksandrs Ribovskis