Skaņu Meža lasītāju uzmanībai piedāvājam Jeļenas Glazovas 2012.gada muzikālos iespaidus:
Eliane Radigue “Feedback Works 1969-1970″(Alga Marghen, 2012)
1969.-1970. gada ieraksti, izdoti 2012.gadā, skan ļoti svaigi, jo Eliānas Radigas daiļrade eksistē ārpus laika nosacījumiem.
“Stress-Osaka”(1969) sniedz apokaliptisku vīziju – manuprāt, skaņa gandrīz vizuāli attēlo kameras lidojumu pār lēni sabrūkošiem zemes slāņiem. Labi iederētos kā skaņas pavadījums Andreja Tarkovska filmai “Upurēšana” (1986) vai Aleksandra Sokurova “Saule” (2005). Šis darbs lika man atcerēties arī Darena Almonda videoinstalāciju “Antropocene: Prelude” (White Cube galerija, Londona, 2010, Maksa Rihtera muzikālais pavadījums). http://whitecube.com/artists/darren_almond/
“Omnht” (1970) izklausās kā pirmavots pilnīgi visam drone doom, kas jebkad ir uzrakstīts; un skaņdarbā “Usral” (1969) var sadzirdēt pašreiz aktuālā zombie rave (witch houseatsevišķs gadījums) atskaņas.
KTL-V (Editions Mego, 2012)
Piektais Pītera Rēberga (Pita) un Stīvena O’Malija (Sunn O)))) projekta auglis. Albuma noformējuma autors ir mūziķis un mākslinieks Marks Fels. Divi skaņdarbi ir veltīti mūsdienu minimālisma klasiķim Filam Niblokam (Phill 1 un Phill 2) un viens – Tonijam Konradam (Tony).
Meistardarbs. Iluzors vieglums augstās pakāpes sarežģītības jautājumu uzdošanā.
Cēls drone, debešķīgi tīrs un nevainīgs kā jaundzimuša bērna siekalas vai šķīstā ieņemšana. Vienlaikus ass un dzidrs, kā gaiss aukstā ziemas dienā, kad ārā ir -20C.
Frank Bretschneider – Kippschwingungen (Line, 2012)
Ar šo darbu Frenkam Bretšnaideram izdevās sasniegt metafiziskas virsotnes. Albums atstāj hipnotizējošo iespaidu.
Sekojoša rakstura alūzijas: “Likās, ka es satiku dievu, kura nav. Dievs taču neeksistē, bet es viņa satiku. Es satiku dievu, un pēkšņi sapratu, ka viņa nav. Ja es satiku dievu, kura nav, iespējams, ka manis arī nav. Kas ir reāls un kas ir iluzors – dievs kura nav, vai es utt.”
Nazoranai – Nazoranai (Ideologic Organ, 2012)
Keiji Haino/Stephen O’Malley/Oren Ambarchi
Titāni lēni pārbīda kalnu, tajā pašā laikā raudot un nolādot visu esošo. Dažreiz raudas ir gandrīz prieka pilnas un skan kā naivas meitenes pirmā dziesma baznīcas korī.
Skaņdarbu nosaukumi izskatās pēc dzejoļiem, piemēram, nr. 4:
“Not to leave everything to the light outside of you but to be aware of the prayer \”what do i want to do?\” that exists inside of you, and let that go out of you as a light, or things might get worse, no?”
Mats Lindstrom – МИГ (Ideologic Organ, 2012)
Askētisks, labi strukturēts noise, kas evoluē saskaņā ar vēsiem prāta aprēķiniem. Racionalitāte, kuras monotonitātē slēpjas emocionāls potenciāls. Ironiska pieeja padara Lindstroma darbus dinamiskākus uztveres ziņā, ļaujot tiem apaugt ar semantiskām alūzijām.
Mona De Bo – Pag Pag (I Love You records, 2012)
Perfekts vesterns miglainam rītam vai sniegainai dienai. Ideāli izklausīsies arī tuksnesī dienas vidū. Skaņdarbs nr.3 lieliski derētu kā soundtrack Raskoļņikova nozieguma ainai.
Lee Gamble/CM von Hausswolff – Stream Of Unconscious Volume 8 (Stand-Up Tragedy Records, 2012)
Izcils Lī Gembla darbs – daudzslāņains, filigrāni uzbūvēts, suģestīvs un ar bezgalīgu lasījumu iespēju potenciālu. Hausvolfs arī izcils – šajā gadījumā viņš ir spējis panākt augstu sasprindzinājuma un emocionalitātes pakāpi ar ļoti vienkāršu paņēmienu palīdzību – dinamisku, monotonu ritmisku struktūru.
Diamond Version – EP1/EP2 (Mute, 2012)
Alva Noto (Karstens Nikolajs) + Byetone (Olafs Benders)
Patērētāju sabiedrības kritika, kuras pamatā ir reklāmas saukļu kultūras apspēle. Diamond Version ir izveidojuši savdabīgu estētiku, kas ir vērsta pret masu kultūras propagandu, ironiski un stilizēti izmantojot šis kultūras izteiksmes līdzekļus. Projektam ir izcili video darbi, kas ļoti veiksmīgi apvieno agresīvus ritmiskus skaņdarbus ar minimālistisku, tīši rupju attēlu – informatīvo dēļu slīdošā teksta imitāciju.
Anne-James Chaton with Alva Noto and Andy Moor – Decade (Raster-Noton, 2012)
Ieskanēta ikdienas dzīve, monotons uzskaitījums rečitatīvā. Nav svarīgi, vai klausītājs saprot Čatona poētiskos tekstus franču valodā – viņa lasījumi atstāj viengabalainas realitātes šķērsgriezuma iespaidu. Šis stāsts varētu būt jebkura cilvēka apziņas plūsmas dokumentācija dotajā brīdī un jebkurā pasaules vietā.
Kevin Drumm – Relief (Editions Mego, 2012)
Daudzslāņains monolīts, uztverams atsevišķu slāņu veidā. Kopīga bilde veidojas no uzslāņojumiem un nepārtraukti mainās. Nepastāv divu vienādu variantu. Tādējādi šī ir nebeidzama spēle.
J. Glazova