Vladislav Delay – Kuopio [Raster-Noton]
Novembra izskaņā klajā nācis soma Sasu Ripatti jaunākais projekta Vlasislav Delay albums, otrais “Raster-Noton” paspārnē, izlaists tieši gadu pēc iepriekšējā – “Vantaa”. Stilistiski “Kuopio” varētu raksturot kā minimal ambient synth-techno, kur skanējuma ziņā saskatu tādu kā hibrīdu starp autora agrīnajiem dub techno darbiem un Mark Fell šībrīža daiļradi. Kopumā albums ir projektam visai netipiski dinamisks un lineārs, tajā izpaliek iepriekšējiem veikumiem raksturīgās lūstoši-plūstošās sintezēto noskaņu kolāžas un glitch ietekmētās kompozicionālās abstrakcijas, taču kā atmosfēriska un inteliģenta techno ieraksts tas ir šarmants un baudāms.
Paralēlā Pilsēta – Soļi [Mājas ieraksti]
Pārdaugavas “Mājas ierakstu” jaunākā relīze, kas materializēta dubult-kasetes formātā kopā ar iepriekšējo projekta albumu “Sapnis par Metakrupi”, apvieno LV elektronikas tradīcijas, autor-eksperimentus ar dažādiem skaņrades avotiem un avant-psihedēliskas tematikas un liriku. Ļoti piesātināts, izteikti savdabīgs un daudzveidīgs albums, kas savā briedušajā rotaļīgumā šķiet patīkami attālināts no visa apkārt notiekošā un labi katalizē fantāziju.
Troum – Grote Mandrenke [Beta-lactam Ring Records]
Kādreizējā vācu ambient industrial kolektīva Maeror Tri dalībnieku Martin Gitschel un Stefan Knappe sadarbība kopš 1997.gada Troum veidolā rezultējusies daudzos brīnišķīgos drone mūzikas albumos. Kaut arī grupai ir izteikts dūmakainas melanholiskas monotonijas skaņu rokraksts, kas rodas izšķīdinot ģitāras un dažādus akustiskos instrumentus/ priekšmetus masīvās noskaņu ainavās, pēdējos gados duets manāmi dod priekšroku skaidrākam, mazāk aizplīvurotam un pat minimāli post-rociskam skanējumam, ko var dzirdēt arī konkrētajā albumā jeb 44 minūtīgā kompozīcijā “Grote Mandrenke”. Šis albums ir kā turpinājums 2009.gada “Eald-Ge-Stréon”, jo oriģinālkompozīcija, kas kalpoja par pamatu “Grote Mandrenke”, tika radīta un spēlēta 2008./2009.gada Troum koncertos, un arī instrumentāli jūtamas paralēles abu ierakstu starpā. Troum, kā ierasts, skan blīvi, organiski un sapņaini.
Olafur Arnalds and Nils Frahm – Stare [Erased Tapes Records]
“Erased Tapes Records” leibla rezidentu un jaunās ambient klaviermūzikas karognesēju duets lieliski turpina minimālisma mūzikas tradīcijas, sapludinot Ņujorkas skolas klasiķu tehnikas ar 1990.gadu ambient labākajām iezīmēm. Un, kaut arī “Stare” nav viņu interesantākais/ atmiņā paliekošākais veikums, tas ir profesionāls, gaišs un tonizējošs nepilnu pusstundu garš dronīgas neo-klasiskās mūzikas EP, ko ir vērts noklausīties.
Martial Canterel – Empire [Xanten]
Minimal synth mūzikas pēc 2000.gada revival vilnim pirmajās rindās noteikti mināms amerikāņu Sean MacBride, kas ar saviem projektiem Martial Canterel un Xeno & Oaklander analogajai synth mūzikai piešķir svaigu, aukstu un inovatīvu dvašu, turklāt reti kurš attiecīgās skatuves pārstāvis vienatnē tik meistarīgi strādā ar analogās ēras muzikālā aprīkojuma sinhronizāciju un lietojumu reālajā laikā konkrētu kompozīciju izpildīšanai. “Empire” skan kā krustojums starp agrīno Depeche Mode, aukstajiem franču un vācu new wave minimālistiem un dekandento industriālo angst-pop. Martial Canterel nespēlē ģitāras, taču, domāju, ka viņa darbošanās ir visai spēcīgi ietekmējusi strauji augošo jauno amerikāņu post-punk/ shoegaze/ synth-wave (Cold Cave, The Soft Moon u.c.) scēnu.
Bulgāru Hristo Gospodinov albums ir skaists ambient žanru mistrojums ar detalizētu un skaidru skaņu struktūru, lauka ierakstiem mijoties ar sintēzi un neuzmācīgiem sampliem. “Somnia” nedaudz atsauc atmiņā Alio Die un Oophoi labāko daiļradi, un, kaut arī iepriekšminētie autori strādā pārsvarā galvenokārt ar akustiskajiem instrumentiem, Shrine ieraksta kvalitāte un, domāju, arī saturs varētu uzrunāt arī prasīgākos dziļā ambient gardēžus.
Various Artists – Kosmoloko II [Galakthorro]
Vācu kulta minimal industrial leibls Galakthorro ieņem absolūti autoritātru un stabilu pozīciju žanra cienītāju lokā, teju ik gadu piedāvājot vien tā paspārnē pieejamus noslēpumainu angst-pop/ industrial izpildītāju albumus, singlus un EP, kā skanējumu caurauž dzirdējušajiem viegli atpazīstamais leibla analogi pulsējošais un spocīgi disonantais noskaņu rokraksts. Līdzās Haus Arafna izlasē dzirdams arī viņu dark-pop alter-ego November Novelet, power electronics projekts Subliminal, Herz Juhning un vācu indie-pagrīdes avant-minimālists vijolnieks Hermann Kopp, kas zināms arī kā skandalozo Jorg Buttgereit filmu skaņu celiņu autors. Gada labākā industrial izlase.
Carter Tutti Void – Transverse [Mute]
Throbbing Gristle dalībnieku Chris Carter un Cosey Fanni Tutti (Chris & Cosey) un Factory Floor dalībnieces Nikki Colk (Nik Void) kopsadarbība ir audio fiksācija “Mute Short Circuit” festivāla koncertam 2011.gada 13.maijā. Ļoti minimāls, bet ievelkošs 4-daļīgs metālisks industrial techno ar 4/4 bītu, kas pārklāts ar augošām ģitāras un elektroniskām skaņu manipulācijām un pastarpinātu procesētas balss ieludināšanu. Koncertieraksts ar jūtamu TG un viņu sekotāju Factory Floor garu. Gribētos vien dzirdēt kā šī sadarbība varētu paturpināties.
Astrowind – Kaidanovsky [Grey Tone]
Šogad Itālijā izdots pašmāju ambient mūzikas meistaru Kriipis Tulo un Mahi Bukimi šī brīža pēdējais kopalbums, kas veikts vēl kādu brīdi pirms Mahi Bukimi aiziešanas no projekta. Ļoti augstvērtīgs un stāstošs kosmiska un romantiska dark ambient ieraksts, ko vēl īpašāku padara tas, ka albuma kompozīcijas radītas improvizācijas ceļā, magnētiskajā lentā rakstot analogo sintezatoru spēli un skaņu eksperimentus.
Baušķenieks Oyaarss šogad baudījis raženu gadu – veseli 2 CD vienā no vadošajām skaudrā dubstep, post-hardcore, rhythmic noise un breakcore izdevniecībām, viens no tiem – „Smaida Greizi Nākamība” pārizdevums realizēts arī 12’’LP formātā, kā arī koncerti vērienīgos elektroniskās mūzikas festivālos, un pelnīti laba rezonanse no mūzikas medijiem Eiropā. „Bads” pamatā ir nesaudzīgas salauzītas un distortētas post-dubstep ritma frāzes, kas te uzbrūk, te apstājās atelpai, atklājot trauslas, bet spriedzi kāpinošas noskaņu sekvences un melanholisku ambienci. Albums – kādu laiku gaidīts un vairākkārtīgi attaisnojis uz sevi liktās cerības, parādot augstvērtīgu simbiozi starp inteliģentu rhythmic noise, izjustu noskaņu darbu un spēcīgu asociatīvi emocionālo saturu. Oyaarss ir sava stila pionieris, un es ļoti ceru, ka šis piemērs mudinās citus jaunos darboņus neiziet uz kompromisiem, pieņemot jau esošās muzikāli stilistiskās normas, nesteigties, kā arī nebaidīties adaptēt dusmību un robustumu savā skaņradē, ja nepieciešams.
Monolake – Ghosts [Monolake / Imbalance Computer Music]
Jaudīgs minimal abstract techno ieraksts no scēnas inovatora Robert Henke. „Ghosts” ir 2009.gada albuma „Silence” turpinājums, un kaut arī priekšgājēja dziļumus, manuprāt, tas neaizsniedz, jo ir steidzīgs un tam šķietami trūkst kopsavelkošas ambiences, ieraksts ir ļoti stimulējošs un lieti noderējis darba fonam.
Thomas Köner – Novaya Zemlya [Touch]
Ļoti minimāls, spēcīgs un tumšs lauka ierakstu ambiences albums, atsvešinātības un klusuma pilns, nosaukts par godu Krievijas tālo ziemeļu arhipelāgam, kas kalpojis Padomju Savienības un vēlāk Krievijas Federācijas kodolizmēģinājumiem, tajā skaitā vēsturē lielākā izmēģinātā kodolieroča „Царь-бомба” detonācijai. „Novaya Zemlya” izturēts ļoti zemās frekvencēs, radot pastāvīgu spiediena sajūtu, ko papildina atmosfēriski akcenti un notušēts vējains un harmonisks drone. Manuprāt, visai radniecīgs ar dažādu ekstrēmu vidieņu field recording projektu Olhon.
R. Skaida