29. novembrī, ceturtdienā, Anglikāņu baznīcā noritēs Skaņu Meža desmitgades izlaiduma noslēguma koncerts, kas arī sakrīt ar Pirmās Adventes nākšanu, kurā notiek ikgadēji Skaņu Meža koncerti. Tajā uzstāsies augstu vērtētā amerikāņu vokāliste Džūliana Bārvika (Julianna Barwick) un Roberts Lipoks (Robert Lippok) no postroka grupas To Rococo Rot. Divas minētās uzstāšanās papildinās arī Jeļenas Glazovas un Zanes Raudiņas duets. Šī Skaņu Meža iniciētā sadarbība izpaudīsies kā audiovizuāls priekšnesums, kurā improvizācijas tehnikā tiks atskaņota Glazovas mūzika un Zanes Raudiņas video. Jaundarbs ir speciāli sagatavots 29. novembra koncertam.
Jeļena Glazova ir viena no retajām mūziķēm vīriešu dominētajā elektroniskās mūzikas scēnā. Šī jaunā māksliniece ir strādājusi starpdisciplinārās jomās, kombinējot attēlu, dzeju, skaņu un instalācijas. Glazova studē audiovizuālo mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā. Mūzikā viņa sevi publiski pieteica tikai pērn, bet ātri piesaistīja uzmanību ar savu interesanto piegājienu. Viņas “paraksts” mūzikā ir drone un trokšņmūzikas estētikā bāzēta skaņa, lielākoties veidota no dzīvajā režīmā apstrādātiem vokāliem. Glazova interesi par balsi saista ar savu darbību dzejas laukā.
Zane Raudiņa ir jauna latviešu vizuālā māksliniece, kas ar atzinību izpaužas videomākslā. Raudiņas vizuālā iztēle ir stipri ietekmējusies no 60. gadu zinātniskās fantastikas filmām. Viņa augstu vērtē to šī žanra agrīno attīstības stadiju, kad vēl nepastāvēja datorgrafikas vai sarežģītas montāžas iespējas, un tā vietā efektiem tika izmantoti maketi. Arī savos darbos Zane izmanto maketus, lai noskaņas līmenī atdzīvinātu šim iedvesmas avotam raksturīgo naivumu un mazliet tumsonīgas, vispārcilvēciskas ilgas pēc kosmiskas apskaidrības un laimes. Bieži vien viņas video darbos, kas vienmēr tiek projicēti uz pašbūvētiem telpiskiem objektiem, parādās arī kultūrzīmes no astoņdesmito gadu videoklipu estētikas, piesātinātas ar spilgtām krāsām, filmēšanu studijā uz spilgtiem foniem un brīžiem sapņainu miglainību. Zināmā mērā būtu pieļaujams teikt, ka viņas darbi ir tīri sievišķīgi mēģinājumi radīt savu, sintētiski krāsainu un no reālās pasaules izolētu realitāti, kas savā atsvešinātībā viņai piedāvā, iespējams, pat transcendentālas iespējas mainīt perspektīvu uz sevi.
29. novembra koncerts notiek sadarbībā ar Gētes institūtu Latvijā, projektu Sound Exchange un fondu Trust for Mutual Understanding. Jāpiebilst, ka koncerta sākumā tiks īsi prezentēta Sound Exchange projektā tapusi grāmata par eksperimentālo mūziku Austrum- un Centrāleiropā. Tā saucas Centrālās un Austrumeiropas eksperimentālās mūzikas kultūru antoloģija 1950-2010. Šajā divvalodīgajā (angļu un vācu) grāmatā arī ir latviešu autoru esejas.
Skaņu mežs ir dalībnieks Eiropas nepieradinātās mūzikas festivālu asociācijā European Cities of Advanced Sound. Šo tīklu atbalsta Eiropas Savienības programma Kultūra 2007-2013 un LR Kultūras ministrija.