11. oktobrī, 20:00 koncertzālē Palladium notiks nepieradinātās mūzikas festivāla Skaņu Mežs’2013 otrais koncertvakars, kas veltīts ritmiskajai mūzikai, tostarp eksperimentālās deju mūzikas projektiem Demdike Stare, Andy Stott un Shackleton, kā arī avangarda mūzikai, kas savā saturā izmanto deju mūzikas kodus.
Skaņu Meža 11. oktobra koncertvakars savā programmā ietvers sekojošos mūzikas projektus: Demdike Stare, Andy Stot, Shackleton, Ajukaja & Mart Avi, T (Toms Auniņš), NMO, Evol, Mārtiņš Roķis.
No pirmsākumiem deju mūzikas kultūra ir demonstrējusi īpašu patiku pret tumšām un noslēgtām telpām, kas dejot gribošo publiku paslēpj un aizsargā no ikdienas realitātes. Klubs vai diskotēka vairs nav gluži vienkārši pasākuma veids vai norises vieta – tas ir spēcīgs, pakļaujošs konteksts: “kambaris”, kas saviem kodiem pielāgo un pārveido jebko, kas tajā uz nakti tiek ielaists, sākot ar pašu publiku un beidzot ar mūziku, kas, kā, piemēram, post-tehno kustība liecina, pat vairs nejūtas spiesta atbilst dejojamības kritērijiem. VHS un vinila kultūru pielūdzēji un audiovizuālie kolāžisti Demdike Stare uz stundu Palladium koncertzāli padarīs par okulta rituāla norises vietu, šamaniski manipulējot ar kultūrzīmēm un līdz galam nesaprotamiem, taču intuitīvi nojaušamiem tēliem kā rituāla atribūtiem: ritms vienmēr ir bijis būtisks, lai cilvēka ķermenis tam ļautu iekrist transā. Savukārt atzītie producenti Endijs Stots un Shackleton aicinās ritmu identificēt ar kustību, taču vairs ne ar ‘’bītu’’, turpretim spāņu projekts Evol nojauks deju mūziku līdz tik psihedēliski pārspīlētām un kailām pamatsastāvdaļām, ka tās vairs nebūs iespējams atpazīt. “Kā tas ir nonācis līdz šim?’’ ir jautājums, uz ko šī deju nakts mēģinās rast atbildi.
Endijs Stots (Andy Stott) ir viens no trim šā gada Skaņu Meža deju nakts Lielbritānijas spīdekļiem – ar minialbumiem “Passed Me By” un “We Stay Together”, kā arī plašu atzinību ieguvušo “Luxury Problems”, kas zemas, tikpat kā jebkādu bītu laupītas ritmiskas pulsācijas apvieno ar ekspresīvākiem elementiem gan gaišākās, gan vēl nepieredzēti tumšās noskaņās, Stots ir nostiprinājis elektroniskās mūzikas novatora un neatkārtojama stilista slavu. “Luxury Problems” interneta portāls pitchfork.com ir raksturojis kā ierakstu, kas ir delikāts un krāšņs, taču reizē saglabā viegli apslēptus draudīguma elementus. Minēto ierakstu kritikas portāls pitchfork.com un eksperimentālās mūzikas žurnāls The Wire ievietojuši 2012. gada labāko ierakstu divdesmitniekos, savukārt tehno mūzikai veltītais portāls Resident Advisor to nosaucis par ceturto gada labāko ierakstu. Savu radošo pozīciju žurnālam The Quietus E.Stots apraksta šādi: “No mākslinieka perspektīvas raugoties, radot mūziku, tu publisko savu personību, to skaitā arī idejas un dažādas lietas no tumšākiem sava prāta nostūriem. Taču šobrīd mans orientieris ir radīt kaut ko tiešām skaistu. Es dodu priekšroku kaut kam, kā priekšā ir iespējams absolūti izkust.”
Sems Šekltons jeb Shackleton kopā ar kolēģi Applebim vairākus gadus darbināja dabstepa vēsturē būtisko neatkarīgo izdevniecību Skull Disco, kurā tika izdoti arī viņa paša ieraksti, iezīmējot attīstību no projekta Muslimgauze ietekmēta minimal techno līdz dub ietekmēm un mūsdienīgākām dabstepa formām. Žurnāls Resident Advisor par Šakltona skaņu pasaules pārmaiņām raksta šādi: “Šakltona cilpainās ritma konstrukcijas un tintes notašķītie basi bieži tiek novesti līdz psihedēliskām galējībām. Tā vietā, lai meklētu veidus, kā savu mūziku vienkāršot, viņš atrada ceļu, kā tajā ierakties arvien dziļāk.” Tiesa, viņa slavenākais pēdējā laika darbs – trīs plašu komplekts “Music for the Quiet Hour/The Drawbar Organ EPs” paša mūzikā ievieš arī gaišākus elementus, piemēram, pacilājošas ērģeļu partijas un krāsaināku tekstūru izvēli, tajā pašā laikā papildinot savu misticisma piesātināto minimālo tehno ar poliritmiem, smalku skaņu dizainu un balss fragmentu apstrādi agrīno Stīva Reiha eksperimentu stilā.
Demdike Stare ir audiovizuālu mākslinieku duets, kas bieži tiek pieminēts tā dēvētās tumšās elektroniskās mūzikas renesanses sakarā, kas pēdējo gadu laikā skārusi arī mūsdienu deju mūzikas laukus. Būdams viens no pieprasītākajiem projektiem savā savdabīgajā okultās elektronikas žanrā, Demdike Stare ir arī neapšaubāmi oriģinālākais, un tas, iespējams, saistāms ar faktu, ka abi grupas dalībnieki ir rūdīti vinila ierakstu kolekcionāri – abu mūziķu līdz iracionalitātei plašās zināšanas par mūziku tiem ļauj radīt specifiskās noskaņās ieturētu, vietām draudīgu, taču allaž labskanīgu skanējumu, kas atkarībā no dueta attiecīgā brīža estētiskajām aktualitātēm svārstās starp visdažādākajām mūsdienu elektroniskās mūzikas formām, nezaudējot autoru atpazīstamo rokrakstu: no dub mūzikas un atmosfēriskiem drone skaņdarbiem līdz tramīgām un dejojamām audio kolāžām. Duets ir novērtēts ar savu priekšnesumu vizuālo aspektu, un 2013. gada Berlīnes mediju mākslas festivālā Transmediale uzstājās ar atzinīgi vērtētu performanci, kas bija veltīta režisoram Alehandro Hodorovskim.
Projekta Evol darbinātājs ir 1975. gadā dzimušais Roks Himenezs de Sisneross (Roc Jiménez de Cisneros), kas dzīvo un strādā Barselonā, un viņa darbi tiek aprakstīti kā estētisks pētījums algoritmiskā kompozīcijā, kā arī reiva kultūras dekonstrukcija. Evol mūziku publicējušas tādās izdevniecībās kā Editions Mego, Entr’acte, Presto!? un pašam projektam piesaisītā Alku, savukārt 2011. gadā izdoto ierakstu ‘’Wormhole Shubz’’ angļu digitālā noiza pionieris Rasels Hasvels nosauca par gada labāko ierakstu. Šis ieraksts arī iezīmēja projekta pamatīgāku pievēršanos reiva mūzikas elementu apspēlēšanai savos darbos – šai kultūrai tik raksturīgā ‘’hoover’’ skaņa Evol turpmākajos ierakstos un priekšnesumos tiek ģenerēta, izmantojot dažādas datormūzikas kompozīcijas metodes, un estētiski tiek pārvērsta par klaustrofobisku un jautri šausminošu hiperbolu. Iespējams, viens no radikālākajiem projektiem, kas pievērsies deju mūzikas pārvērtēšanai.
NMO jeb pilnajā vārdā NAVNLAUST MØNSTER OPPTOG (norv. – bezvārda briesmoņu uznāciens) ir mūzikas projekts, kas fokusējas uz eksotiskām skaņu faktūrām, un tā dalībnieki ir spāņu datormūzikas komponists Rubens Patinjo, kā arī norvēģu bundzinieks Mortens J. Olsens (kādreizējais apvienības Moha! dalībnieks). Mūziķi sava projekta žanru humorpilni nodēvējuši par ‘’militāru kosmosa tehno’’, lai gan patiesībā tas balstās uz smalku akustisku un digitālu skaņu virknējumu radīšanas, paralēli pētot repetitīvu struktūru un skaņas telpiskošanas robežas. Patinjo un Olsens iepazinās tālajā 1987. gadā, kad abi studēja Alzasā, un sāka kopā eksperimentēt ar skaņu, ierakstot savus mēģinājumus divatā un kopā ar citiem studiju biedriem. Abus mūziķus apvieno arī nosliece uz minimālismu: Rubena Patinjo kompozīcijās un improvizācijās dominē skeletāla un distancēti kosmiska skaņa, savukārt Mortens Olsens ir pastiprināti ieinteresēts darbā ar ierobežotu sitaminstrumentu klāstu: uzstājoties ar NMO, viņš to ir samazinājis līdz vienam.
Skaņu Mežs savus Baltijas valstu pagrīdes deju mūzikas pētījumus šogad turpinās ar projekta Ajukaja / Mart Avi uzstāšanos. Marts Avi ir igauņu eksperimentālais rokeris un vokālists, kas jau ticis presē nodēvēts par ‘’jauno Skotu Volkeru’’, savukārt Ajukaja darbinātājs ir Rauls Sāremets, mūziķis, producents un ietekmīgs radio dīdžejs, kas ilgu laiku ir muzicējis kā bundzinieks dažādās grupās, taču savu solo karjeru izveidojis deep house žanrā. Viņa mūziku raksturo kā vienlaicīgi gan uz nākotni orientētu, gan retrospektīvu; tās skanējumu sauc par tikpat tumšu, cik siltu un atmosfērisku.
Mārtiņš Roķis no Rīgas eksperimentē ar dažādām elektroniskās mūzikas formām kopš 90. gadu beigām, bet, studējot filozofiju un apgūstot skaņas programmēšanu, viņa interese par skaņas muzikālajiem aspektiem pakāpeniski mazinājusies un interešu priekšplānā izvirzījušās skaņas, ķermeņa un telpas attiecības. Šobrīd viņš strādā ar skaņu dažādos kontekstos un formās, šķērsojot robežas starp tā saucamo datoru mūziku, psihedēlisku troksni, elektroniskās deju mūzikas dekonstrukcijām un abstraktu skaņu mākslu, apvienojot savā praksē ģeneratīvas stratēģijas ar improvizācijas elementiem, kā arī veidojot skaņu instalācijas un skaņdarbus multikanālu skaņu sistēmām.
T jeb Toms Auniņš no improvizētās trokšņu mūzikas grupas PuseH PuseW darbojas arī kā solo mākslinieks, un Skaņu Mežā’2013 viņš uzstāsies ar programmu, kurā mūziķis caur daiļradi reflektē par paša pēdējo desmit gadu laikā radītajām skaņām. Pēdējo 10 gadu laikā radītās kompozīcijas, darbi un skices tiek graizītas, resamplētas, pārveidotas un integrētas jaunās, koncentrētās muzikālās formās. Intuitīva 10 gadu muzikālā darbība tiek apvienota post – apokaliptiskā pasaules izjūtā, kurā dominē atsvešinātība un transcendēšanās binārā pasaulē.
Biļetes uz koncertvakaru var iegādāties ‘’Biļešu Servisa’’ kasēs vai arī www.bilesuserviss.lv. Iepriekšpārdošanā tās maksā 10 Ls, taču pie ieejas Palladium – 15 Ls. Ir iespējams iegādāties arī izdevīgu trīs dienu abonementu uz festivālu, kas maksā 17 Ls.
Koncertu atbalsta iRobot, Red Bull Music Academy, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Eiropas programma ‘’Kultūra’’.
