Savu 2013. gada apskatu nolēmu veltīt Latvijas mūzikai, jo man aktuālākie ārzemju ieraksti ir no senākiem laikiem, bet 2013. gadu es vēl noteikti atklāšu vēlāk.
Linda Leimane – Panel Nr. 5 simfoniskajam orķestrim
Ar katru nākamo skaņdarbu komponiste Linda Leimane pārliecina arvien vairāk. Panel Nr. 5 varētu dēvēt par impresionistisku ekspresionismu vai ekspresionistisku impresionismu, bet tas vairāk varētu būt noskaņas, nevis mūzikas valodas raksturojums. Ļoti krāsaina orķestrācija, neparasti faktūras risinājumi. Apsveicami, ka Panel Nr. 5 “nevelkas” – vairāk kā 9 minūtes garais skaņdarbs iekļaujas daudz īsākā subjektīvā laika sajūtā. Dzirdētie apgalvojumi, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā neviens neko nesaprot no mūzikas ir stipri pārspīlēti, lai neteiktu – klaji melīgi.
https://soundcloud.com/linda-leimane
Martas Asinis – Ceturtais albums
Martas Asinis greznoja manu Stokholmas trimdas ikdienu. Katrs grupas albums ir atšķirīgs gan skanējuma, gan stilistikas ziņā. Ja Pirmais albums iemieso pavisam vienkāršu “dari pats” pieeju, izmantojot balsi, ģitāru un elektroniku, tad Ceturtais albums savā skanējumā atstāj krietni profesionālāku iespaidu, turklāt elektroniskās popmūzikas ideoloģija ir pārņēmusi sākotnējo raupjās rokmūzikas pieeju. Tas gan nebūt nenozīmē, ka Ceturtais albums būtu sliktāks par iepriekšējiem – gluži otrādi, tas ir tik pat labs. Vispār visi albumi ir ļoti labi – un es runāju ne tikai par mūziku, bet arī par dziesmu tekstiem.
http://martasasinis.bandcamp.com/album/ceturtais-albums
Skumju Akmeņi – Kā divas zvaigznes
Nenāks par ļaunu vēlreiz atgādināt, ka dziesminieces Helēnas Kozlovas balss skanējums ir neatkārtojams, bet lieliskā muzikalitāte apskaužama. Lai arī Helēnas balss un teksti veido krietnu daļu pazīstamā Skumju Akmeņu tēla, būtu netaisnīgi teikt, ka grupas nopelni piezīmējami tikai Helēnai – domāju, arī pārējie dalībnieki devuši krietnu mūzikālo ieguldījumu, jo mūzika lielākoties ir visas grupas kopdarbs. Iepriekšējo Skumju Akmeņu albumu mūziku varētu saukt par gotisko roku, bet Kā divas zvaigznes vairāk raksturojams kā smeldzīgs, tumšs poproks. Taču, par spīti tam, ka poproks parasti neasociējas ar augstu māksliniecisku vērtību, Skumju Akmeņi noteikti ir izņēmums. Domāju, ka dziesmas ir tik spēcīgas, ka ar tām vajadzētu iepazīties arī tiem, kuri ar minētajiem žanriem ir visai tālās attiecībās. Protams, lielu daļu vērtības veido lieliskie teksti. Albuma vizuālo noformējumu gan varētu vēlēties labāku.
http://skumjuakmeni.bandcamp.com/
Kodek – Offline Synthwave
No dziļajiem Madonas mežiem nāk pavisam svaigas vēsmas elektroniskās deju mūzikas skatuvē – vēl gluži jaunais skweee žanrs ar savu neatņemamo 8 bitu piešprici un viegli lauztajiem ritmiem. Offline Synthwave izlaists 2012. gada nogalē, bet tas nekas. $Kodeks savā mūzikā ceļojis no tualetes estētikas piesātināta breakcore līdz nopulētam un eleganti atturīgam 8 bitu aukstajam dzidrumam. Tieši lauztie ritmi kopā ar vienkāršām, bet skanīgām melodiskām frāzēm un labo skaņas apstrādes darbu ir albuma vērtība. Gribētos gan ieteikt nākamos albumus veidot garākus un nepalikt vienkāršākam savā izteiksmē. Un vēl viena lieta – Kodeks ir lielisks šovmenis, viņa koncertos nekad nav garlaicīgi, pat ja jūs viņa mūzika līdz galam neuzrunā.
Gas of Latvia – Compressor
Sākotnēji, noklausoties šo albumu, šķita ka tā lielākā vērtība ļoti kvalitatīvā skaņa (domāju, ka par Andžona pieredzi un prasmēm skaņas apstrādes ziņā šaubu nav), nevis kompozīcija. Tomēr, kā tas nereti notiek, ir lietas, kuras uzrunā tikai pēc vairākkārtējas noklausīšanās un tā bija arī ar Kompressor. Masīvais (kā pretstats minimalistiskajam Kodeka veikumam), bet tīrais skanējums piesātināts ar daudzām sīkām detaļām – prasmīgi veidotas detaļas ir tas, kas piešķir profesionalitāti kompozīcijai. Ļoti labs inteliģentās deju mūzikas albums, tomēr manuprāt, Gas of Latvia varētu būt vēl eksperimentālāki, lai būtu vairāk pārsteigumu. Iesaku visu diskogrāfiju – tā ir ļoti dažāda un interesanta.
http://gasoflatvia.bandcamp.com/
Manu uzmanību saistīja arī vairāki citi ieraksti, taču neesmu tos vēl noklausījies pietiekami daudz reižu, lai izveidotu noteiktu viedokli par tiem. Katrā ziņā dzirdētais atstāja ļoti labu iesapidu un domāju, ka šie ieraksti noteikti nav sliktāti par iepriekš aplūkotajiem. Varbūt pat labāki.
Bērnības Milicija – Dzeriet van Hutena Kakao!
Ēnu Kaleidoskops – U-hu
Cilpa – Melnās kupenas
Manta – Viva Voleros
Jānis Petraškevičs – Darkroom
Mārtiņš Roķis
Jēkabs Nīmanis ar saviem daudzveidīgajiem projektiem…
…un noteikti vēl daudzi citi, kurus neesmu dzirdējis vai nepelnīti aizmirsis.
Oskars Herliņš.
