LULU – laikmetīgās operas

Klāt laikmetīgo operu cikla LULU otrā sezona, kuras ietvaros no 19. oktobra līdz 14. decembrim Kaņepes kultūras centra kino teātrī piedāvāsim vērot piecus atšķrīgus un drosmīgus operu iestudējumus. Pirms katra seansa – īsa ievadlekcija, ko sniegs mūzikas vidē spilgtas un pamanāmas personības, bet sezonas noslēgumā – apaļā galda diskusija par žanra aktualitātēm.

LULU_2014_rudens_bildeLaikmetīgo operu cikls LULU sezonu atklās ar Albana Berga operu Lulu. Muzikālā valoda – drosmīga (piemēram, līdzās klasiskajam instrumentārijam uz skatuves atrodas arī džeza ansamblis), librets – paša komponista radīts, iedvesmojoties no austriešu dramaturga ekspresionista Franka Vēdekinda lugām Zemes gars (Erdgeist) un Pandoras lāde (Die Büchse der Pandora). Ieraksts no režisora Kristofa Loja (Christof Loy) veidotā iestudējuma Karaliskajā Londonas Koventgārdena operā diriģenta Antonio Papano (Pappano) vadībā. Lulu atveidotāja – žilbinošā zviedru dziedātāja Agnēta Eihenholca (Eichenholz), kura tiek uzskatīta par visu laiku veiksmīgāko Lulu partijas interpreti.

Lektore – Margo Zālīte, kura studējusi operrežiju Berlīnē un šobrīd Rīgā strādā pie LNO jauniestudējuma Rigoleto.

Kontrastējoši Lulu, kur uz skatuves darbojas virkne dažādu tēlu, tostarp grāfiene, ģimnāzists, gleznotājs, atlēts, klauns, baņķieris un princis, 2. novembrī skatāmajā Beata Furera (Beat Furrer) Begehren darbojas tikai divi – Viņš un Viņa. Tiesa, dzirdēsim mazliet vairāk: instrumentālu ansambli, vokālu ansambli (Vokalensemble Nova), soprānu un teicēju. Eksotisks ir ne tikai izpildītājsastāvs, bet arī ieraksta vieta – Kaira, Ēģipte. Pie diriģenta pults – pats komponists, kurš pazīstams kā izcils laikmetīgās mūzikas interprets, viens no 1985. gadā dibinātā instrumentālā ansambļa Klangforum Wien izveidotājiem. Režisors – Reinhilds Hofmanis (Hoffmann), Viņas lomu dzied soprāns Petra Hofmane (Petra Hoffmann) – atzīta laikmetīgās mūzikas interprete, Zalcburgas un Lucernas festivāla, Venēcijas biennāles, Rūras triennāles, Wien Modern u. c. viešņa, kura sadarbojusies ar Antonio Papano, Klaudio Abado, Mihaelu Gīlenu, Pēters Etvešu.

Vairāk par Begehren un Beatu Fureru pirms seansa stāstīs komponists un JVLMA docents Rolands Kronlaks.

Savukārt 16. novembrī – Oskara Bianki (Oscar Bianchi) viencēliena kameropera Thanks to my eyes. Bianki šovasar kā pasniedzējs viesojies Mazsalacas 7. Starptautiskajos jauno komponistu meistarkursos, regulāri pasniedz meistarklases Parīzes IRCAM centrā un sadarbojas ar pasaules vadošajiem laikmetīgās mūzikas interpretu kolektīviem, tostarp Ensemble Modern, Klangforum Wien, Neue Vokalisten Stuttgart u. c. Thanks to my eyes ir šobrīd vienīgais skatuves žanra paraugs Bianki daiļradē, viņš pie tā strādājis no 2010. līdz 2011. gadam, pirmizrāde notikusi Francijā 2011. gada 5. jūlijā. Libreta pamatā – franču rakstnieka un izrāžu autora Žoela Pomrā (Pommerat) luga – vēstījums par identitātes krīzi un identitātes meklējumiem mūsdienu pasaulē. Pats Pomrā ir iestudējuma režisors, instrumentālo partiju atskaņo Ensemble Modern, diriģents – Franks Ollu (Ollu).

Īpaša iespēja pirms operas vērot paša komponista stāstījumu par operas tapšanu, idejām un iestudējumu videolekcijas formātā.

Tāpat par savu darbu – operu Dauka, kura pirmizrādi piedzīvojusi Latvijas Nacionālajā operā 2012. gada 9. septembrī, – divas nedēļas vēlāk videolekcijā stāstīs pašmāju komponists Andris Dzenītis. Libretu pēc Sudraba Edžus veidojis Kārlis Vērdiņš, režiju – Ināra Slucka, bet par vizuālo noformējumu rūpējusies māksliniece Katrīna Neiburga. Iestudējuma diriģents – Aigars Meri, piedalās LNO koris un solisti, titullomā – baritons Armands Siliņš, kura radošā sadarbība ar komponistu veiksmīgi turpinājās, šī gada augustā pirmatskaņojot Andra Dzenīša ciklu Vīriešu dziesmas baritonam un klavierēm.

Piektais iestudējums 14. decembrī – Heinera Gebelsa (Goebbels) instalācija-performance Štiftera lietas (Stifters Dinge), kas pagājušajā gadā bija iekļauta Rūras triennāles programmā. To dēvē par klavierdarbu piecām klavierēm bez neviena pianista, teātri bez aktieriem, performanci bez izpildītājmāksliniekiem, izrādi bez cilvēkiem. Uz skatuves ir instrumenti un dažādi priekšmeti, kas pārvietojas un dzīvo gan solistu dzīvi, gan darbojas ansamblī, ir baseins, kas pārvēršas purvā, pēcāk – vulkāna krāterī, piedzīvosim arī gadalaiku maiņas un daudzus citus pārsteigumus. Gebelss mākslā meklē veidus, kā sarunāties ar klausītāju dažādos līmeņos.

Pēc Štiftera lietām, 2014. gada LULU sezonu noslēdzot, – atvērta apaļā galda diskusija ar erudītiem mākslu jomu ekspertiem par operu, aktualitātēm, tās lomu un žanra transformācijām šodien.

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar VAS Latvijas Dzelzceļš.

Ieeja visos seansos bez maksas.

Idejas autore – Anna Ķirse, projekta kuratores – Anna Ķirse, Vizma Zvaigzne un Signe Lagzdiņa.

Informāciju sagatavoja Vizma Zvaigzne, e-pasts: laikmetiga.opera@gmail.com.

Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *