Laikmetīgo operu cikla LULU trešā sezona

No 12. aprīļa līdz 31. maijam norisināsies laikmetīgo operu cikla LULU trešā sezona. Jaunums ir norises vieta – kinoteātra Splendid Palace Mazā zāle Elizabetes ielā 61, Rīgā, taču ierasto formātu – nelielu ievadlekciju, ko populārzinātniskā izklāstā piedāvā kāda Latvijas kultūrvidē ievērojama un nozīmīga personība, un tad operas iestudējuma demonstrēšanu – arvien saglabājam. Piecas laikmetīgas operas piecās svētdienās pulksten piecos pēcpusdienā.

preses bildePavasara sezonu laikmetīgo operu cikls LULU atklās 12. aprīlī ar somu komponistes Kaijas Sāriaho (Saariaho) operas Mīla no tālienes (L’amour de loin) iestudējumu no Somijas Nacionālās operas. Pēc drosmīgā paziņojuma medijiem 1984. gadā: Es nekad nekomponēšu operu!, savas domas Sāriaho tomēr mainīja, astoņus gadus vēlāk noskatoties Pītera Selersa (Sellars) režisēto Mesiāna operu Svētais Asīzes Francisks Zalcburgas festivālā un drīz vien atsaucoties ilggadējā Zalcburgas festivāla mākslinieciskā vadītāja Žerāra Mortjē aicinājumam ķerties pašai pie savas operas sacerēšanas. Mīla no tālienes balstīta uz viduslaiku trubadūra Žofrē Rudela (Rudel) stāsta Īsā dzīve (La vida breve) motīviem. Iestudējumā piedalās Somijas Nacionālās operas koris un orķestris diriģenta Esas Pekas Salonena (Salonen) vadībā, solistu vidū kanādiešu baritons Džeralds Finlijs (Finley), somu mecosoprāns Monika Grūpa (Groop) un spožais amerikāņu soprāns Douna Apšova (Upshaw). Ar šo skaudri skaisto mīlasstāstu un tā tapšanas aizkulisēm pirms operas demonstrēšanas iepazīstinās mūzikas žurnālists un eksperts Orests Silabriedis.

Ja Mīla no tālienes ierindojama grand opera kategorijā, tad Salvatores Šarrīno Manas nodevīgās acis (Luci mie traditrici) ir spilgts kamerstila operas paraugs, ko vērot aicinām jau nedēļu vēlāk, 19. aprīlī. Stāsts ir baiss un iespaidīgs – libreta pamatā ir itāļu bēdīgi slavenā renesanses komponista Karlo Džezualdo greizsirdības uzplūdā pastrādātā dubultslepkavība, nogalinot savu neuzticīgo sievu un viņas mīļāko. Spilgta ir arī mūzikas valoda, spēlējoties ar skaņas un klusuma attiecībām, cilvēka balsi izmantojot maksimāli netradicionālos veidos, tāpat instrumentālā ansambļa skanējums, bagātīgi izmantojot paplašinātās instrumentspēles tehnikas, drīzāk iedarbojas zemapziņas līmenī, reizēm atgādinot te putnu dziesmas, te lapu čaboņu, te sirdspukstus. Iestudējums ir Frankfurtes operas un Montepulčāno laikmetīgās mākslas festivāla kopdarbs, ko režisējis vācu operrežisors Kristians Pāde (Pade), un pats Šarrīno atzinis to par veiksmīgāko no visiem līdz šim redzētajiem. Ensemble Algoritmo, Marko Andželiuss (Angelius), solistu lomās horvātu mecosoprāns Nina Tardeka (Tardek) un vācu baritons Kristians Mīdls (Miedl) ierakstā no Montepulčāno laikmetīgās mākslas festivāla Itālijā. Par šo darbu videolekcijā stāstīs komponists un JVLMA docētājs Jānis Petraškevičs.

3. maijā – Albana Berga Voceks (Wozzeck) skandalozā spāņu režisora Kaliksto Bjeito (Bieito) režijā no Barselonas Liceu teātra. Voceks ir avangarda operas klasika, sacerēts jau 1920. gadā, un tā materiāls, nonācis Bjeito rokās, ticis pamatīgi izkrāšņots – skābekļa maskas, zombiju koris, nekrofīlijas aina, kaila līķu pulka pastaiga pāri skatuvei, daudz asiņu un izvirtību. Brutāli, bet ar to Kaliksto cenšas uzjundīt skatītājā nevis reakciju Tas ir šausmīgi!, bet jautājumu Kāpēc gan tam ir jāizskatās tik šausmīgi?, proti, saasināti mudināt domāt un meklēt atbildes uz darbā risinātajiem pamatjautājumiem. Režisors uzsvēris mūsu laikmeta, kur valda kapitālisms un racionalitāte, aukstasinīgo un nežēlīgo cilvēka kā beztiesīga indivīda nemitīgu izmantošanu savtīgu mērķu sasniegšanai, aizmirstot tādas jūtas kā līdzjūtību un cilvēcību. Muzikālo komandu veido Barselonas Liceu operteātra koris un orķestris, Vivaldi koris, Katalonijas bērnu koris (Petits Cantors de Catalunya), IPSI un diriģents Sebastians Veigls (Weigle). Galvenajās lomās – vācu dziedātāji Francs Havlata (Hawlata) un Angela Denoke (Denoke). Kaliksto Bjeito advokāts – muzikologs, JVLMA docētājs un RPIVA profesors Boriss Avramecs.

Savukārt 17. maija svētdienā aicinām noskatīties Alvja Hermaņa režisēto Bernda Aloīza Cimmermaņa (Zimmermann) operu Zaldāti (Die Soldaten) no 2012. gada Zalcburgas festivāla. Teju viss šai iestudējumā apzīmējams ar grand – gan pats festivāls un tā auditorija, gan četrdesmit metru platā skatuve, kas atrodas pirms trīssimt gadiem klintī izcirstā manēžā, gan pavisam reālā scenogrāfija, uz skatuves izvietojot siena ķīpas un dzīvus zirgus, un tāpat skatuviski aktīvo dalībnieku skaits – simt septiņdesmit mūziķu un piecdesmit solistu. Hermaņa veikums sacēlis ažiotāžu visā klasiskās mūzikas pasaulē – tas gan slavēts, gan pelts par veiktajām izmaiņām komponista norādītajā fināla dramaturģijā, bet tas viss tiks attaisnots. Vīnes Filharmoniķi, Maestro Ingo Mecmahers (Metzmacher), Alfrēds Mufs (Muff), Laura Eikina (Aikin), Taņa Arianne Baumgārtnere (Baumgartner) u.c. Šoreiz Berga operā un Hermaņa iestudējumā risinātās kaislības šķetinās komponists, diriģents un JVLMA profesors Andris Vecumnieks.

Sezonas noslēguma seanss 31. maijā – pārsteiguma seanss!

Projekts tiek īstenots sadarbībā ar SIA LDZ CARGO un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Ieeja visos seansos bez maksas.

Idejas autore un projekta vadītāja – Anna Ķirse, projekta kuratores –Vizma Zvaigzne un Anete Ašmane.

Informāciju sagatavoja Vizma Zvaigzne, e-pasts: laikmetiga.opera@gmail.com.

Share Button

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *