Komponiste Anna Fišere, mākslinieks Miķelis Fišers un rakstnieks Andris Kalnozols radījuši darbu “Dvēseles attīrīšanas iekārta”, kas savu pirmizrādi piedzīvos avangarda mūzikas festivāla “Skaņu mežs” koncertā 8. oktobrī kultūras ēkā Hanzas perons (Hanzas iela 16A). Pasākums ir daļa no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstītā  projekta “LYRA”, kas paredzēts bērniem un jauniešiem. Koncerta apmeklējums ir bezmaksas.

 

“Dvēseles attīrīšanas iekārta” sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādāk: “Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!” Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par “vienlīdzīgiem radījumiem”, un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.

Darbs tiks prezentēts “Skaņu meža” koncertvakarā, kas veltīts projektam “LYRA” – tā sākums būs 13:00, un priekšnesumus sniegs arī norvēģu ģitārists un dziedātājs Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus), afrikāņu-portugāļu deju mūzikas producente Nídia, grieķu eksperimentālā popmūziķe Evita Mandži (Evita Manji), komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska), kā skaņu mākslinieks Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug)  un vizuālā māksliniece Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali).

 

Darba autori to piesaka sekojoši: “”Dvēseles attīrīšanas iekārta” ir pneimoterapijas kurss. Norvēģu rakstnieks Ērlends Lū (Erlend Loe) ir teicis: “Smieklos un rotaļās attīrās dvēsele”. Terapeitiskās pneimoiekārtas pamatā ir gaisu paģērošas bērnu rotaļlietas – baloni, piepūšami dzīvnieciņi, stabules, flautas u.tml., kas, savienotas intriģējošā sistēmā, spēj raisīt skaņas un kustības, mudinot klausītāju un skatītāju atbrīvot savu gara gaisu un ļauties smiekliem.”

Komponistes Annas Fišeres mūzika aptver plašu žanrisko teritoriju – operas, kamermūziku skaņdarbus korim un vokālajiem ansambļiem, elektroakustiskas kompozīcijas, skaņas instalācijas u.c. Pievēršot uzmanību skaņas smalkākajām īpašībām, viņa to uztver kā dzīvu organismu, kam jau pašam par sevi piemīt muzikāla forma. Pētot katra instrumenta tembrālās, fakturālās un tehniskās iespējas, Anna savu radošo procesu bieži organizē ciešā sadarbībā ar mūziķiem, nonākot pie rūpīgi konstruētām skaniskām arhitektūrām.

Ievērojamāko skaņdarbu vidū mināma “Koku opera. Vējgāzes”, kas tapusi, iedvesmojoties no zinātniskajiem pētījumiem par augu neirofizioloģiju un mežu ekoloģiju, un kuras pirmizrāde 2019. gadā notika vecās audzes mežā Hirinsalmi, Somijā; “Carmen Sibyllae” (Sibillas dziesma) simfoniskajam orķestrim un jauktajam korim ar Vergilija “Ceturtās eklogas” tekstu, pirmatskaņojums divdesmit ceturtajā “Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā” Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izpildījumā 2021. gadā; opera “Vēsā” septiņām balsīm, diviem perusionistiem, ragu arfai un elektronikai, pēc mākslinieces Katrīnas Neiburgas un Valmieras “Vasaras teātra festivāla” pasūtījuma, sadarbībā ar “Latvijas Radio kori”.

Anna saņēmusi “Lielo mūzikas balvu” 2023. gadā kategorijā “Gada iestudējums” par operu “Vēsā”, tikusi nominēta šai balvai kā “Gada komponiste” par “Carmen Sibyllae”, viņas skaņdarbs “Mundus Invisibilis” uzvarējis Ņujorkas stīgu kvarteta “Quartet 121” izsludinātajā starptautiskajā “Stīgu kvarteta jaundarbu konkursā” 2021. gadā.

Mākslinieks Miķelis Fišers galvenokārt pazīstams kā gleznotājs, taču nozīmīgu viņa radošās darbības daļu veido arī instalācijas, kokgriezumi, objekti, video un scenogrāfijas darbi. Darbojas kā pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Savā iespaidīgajā karjerā Miķelim bijušas vairāk kā divdesmit solo izstādes, viņa mākslas darbi izrādīti ievērojamās izstādēs dažādās Eiropas valstīs. Piedalījies 56. Venēcijas biennālē un bijis 57. biennāles Latvijas paviljona autors ar izstādi “What Can Go Wrong” (Kas slikts var notikt). Saņēmis vairākus nozīmīgus apbalvojumus, tostarp Latvijas augstāko apbalvojumu vizuālajā mākslā, “Purvīša balvu”, 2015. gadā.

Andris Kalnozols ir rakstnieks, dramaturgs, režisors un aktieris. Viņa lugas uzvestas Latvijas Nacionālajā teātrī, Dirty Deal Teatro un Ģertrūdes ielas teātrī. Kopā citiem jaunajiem aktieriem un režisoriem 2005. gadā nodibinājis eksperimentālu leļļu un objektu teātra trupu “Umka.lv”, bijis tās izrāžu līdzautors un aktieris. 2006. gadā ieguvis laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā par izrādi “Stāsts par Danielu Reju; Mūžīgi Daniels”; 2013. gadā – festivāla “Patriarha rudens” Grand Prix par izrādi “Labākais cilvēks Tahkurannā”. 2020. gadā iznācis Kalnozola debijas romāns “Kalendārs mani sauc”, kas apbalvots ar Aleksandra Pelēča literāro prēmiju, “Latvijas Literatūras gada balvu” kategorijā “Spilgtākā debija” un Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balva „Kilograms kultūras”.

Festivālu Skaņu mežs atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Kultūras ministrija, Gētes institūts Latvijā, Nordic Culture Point, fonds Trust for Mutual Understanding un Valmiermuižas alus.

Mediju partneri: TVNET, Rīgas Laiks, Mūzikas Saule, Radio NABA.

 

Skaņu mežs ir dalībnieks novatoriskajai mūzikai veltītajā platformā SHAPE+ un projektā tekhnē – abus atbalsta Eiropas Savienība.

 

Festivāls uzsācis dalību arī Ziemeļeiropas eksperimentālās mūzikas festivālu tīmeklī NERDS (North European Resonance and Dissonance Society).

 

Festivāla ietvaros notiks arī aktivitātes no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstīta  projekta LYRA, kas paredzēts bērniem un jauniešiem.

Projekts LYRA saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros. Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem. Tā kā projekts sniedzas pāri sociālajām un etniskajām atšķirībām, tas ir arī sociāli iekļaujošs.

Kopējās LYRA attaisnotās izmaksas: 202 510,00 EUR, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un sadarbība kultūras jomā” atbalsta summa: 85% jeb 85 000,00 EUR, no kuriem:

• Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums: 85% jeb 175 317,60 EUR;
• Valsts budžeta līdzfinansējums: 15% jeb 30 938,40 EUR.