9. septembrī ikgadējā mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts ietvaros tradicionāli notiks festivāla Skaņu mežs rīkots eksperimentālās mūzikas vakars. Tas noritēs koncertzālē Ave Sol (Citadeles ielā 7), un tajā būs dzirdama trokšņu mūzika, brīvā improvizācija, eksperimentāli ēģiptiešu mūzikas aranžējumi, procesētu ģitāru skaņu ainavas un datormūzika. Pasākuma sākums ir 20:00, un tā apmeklējums ir bezmaksas.

Džeksons Prets (Jackson-Pratt) savu pseidonīmu izvēlējies par godu kādai medicīnā lietotai ierīcei – drenāžai, kas pēc operācijas no konkrētas ķermeņa daļas atsūc asinis un citus ķermeņa šķidrumus. Šāda nepatīkama reference ir visai raksturīga mūziķa izvēlētajam harsh noise trokšņu mūzikas apakšžanram, kura estētiku viņš iemieso ar savai mūziķu paaudze neraksturīgu atteikšanos koķetēt ar citu žanru elementiem un popkultūras referencēm. Viņa ierakstus publicējušas tādas ievērojamas šīs subkultūras izdevniecības kā Total Black un Monorail Trespassing.

Ar īpašu priekšnesumu Baltajā naktī uzstāsies ēģiptiešu komponiste Nensija Munira (Nancy Mounir), kas savā priekšnesumā sadarbosies ar latviešu instrumentālistiem, proti, vijolnieka Konstantīna Paturska sastādītu stīgu kvartetu (Alīna Vižine – vijole, Marta Rācene – alts, Magdalēna Ceple – čells), mežraga spēlētāju Māri Evelonu un fagotistu Raimondu Gulbi. Gaidāms, ka Muniras priekšnesums būs balstīts materiālā no viņas 2022. gada albuma Nozhet El Nofous, kurā Munira aranžējusi vēsturiskus ēģiptiešu mūzikas ierakstus no 19. un 20. gadsimtu mijas. Munira ir īpaši ieinteresēta brīvākajā ēģiptiešu mūzikas vēstures posmā pirms 1930. gadiem, kad to striktākām modālām sistēmām vēl nebija pakļāvusi valdošā kultūrpolitika. Minētais Muniras projekts tiek raksturots kā “žilbinoša savienība ar spokiem”.

Pasākumā uzstāsies arī Francijā dzīvojošā, bet Libānā dzimusī brīvās improvizācijas saksofoniste Kristīne Abdelnūra (Christine Abdelnour). Abdelnūra Eiropas improvizētās mūzikas ainavā izceļas ar īpaši atšķirīgu un individuālizētu skanējumu – tas ir, kā komentē pati mūziķe, visai tāls no jelkādas stāstniecības, un tā vietā ir ieinteresēts klausīšanās metodēs un uztverē, kā arī ir izteikti norobežojies no frīdžeza idiomas. Viņas skanējums tiek raksturots kā estētiski līdzvērtīgāks elektro-akustiskajai mūzikai. Kritiķis Bils Maijers (Bill Meyer) par Abdelnūru raksta sekojoši: “viņa ir vairāk ieinteresēta uzzināt, ko jaunu spēj panākt ar savu instrumentu, nevis pārcilāt to, ko šis instruments ir spējis darīt pagātnē.” Savukārt Jaunanglijas konservatorijas pasniedzējs un drīzumā Rīgā gaidāmais ģitārists Džo Moriss (Joe Morris) Abdelnūru uzskata par vienu no intriģējošākajiem improvizētājiem Eiropā.

Ale Hop ir Peru dzimušās, šobrīd Berlīnē dzīvojošās Aleksandras Kardenjas Pačeko (Alejandra Cárdenas Pacheco) eksperimentālās mūzikas projekts. Viņas radītās mūzikas pamatā ir netradicionālas ģitārspēles tehnikas, kas sekojoši tiek apstrādātas ar elektroniskām ierīcēm. Savā daiļradē viņa tiecas izcelt “pasaules dienvidu” skanējumu un veidus, kuros to ietekmējis koloniālisms. Ale Hop ir radījusi mūziku teātrim, laikmetīgajai dejai un kino. Pačeko uzsver, ka lielāko daļu savu ideju iegūst ārpus mūzikas sfēras – kino, literatūras, vēstures, filozofijas, ceļojumiem un sarunām. Pačeko ir attīstījusi arī akadēmisku karjeru kā pētniece, un šobrīd studē doktorantūrā Berlīnes Mākslas Universitātē (viņas specialitātes lauki ir skaņa, tehnoloģijas un mākslas vēsture), taču tā ir kļuvusi par pakārtotu nodarbi viņas muzicēšanai, un mūziķe nereti ironizē, ka bija iedomājusies, ka lietas izvērtīsies otrādi.

Ale Hop pērn bija novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltītās platformas SHAPE+ dalībniece; projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa.

Roberts Švarcs (Robert Schwarz) ir austriešu datormūzikas komponists, kas savā mūzika atšķirību starp sintezētām skaņām un vides ierakstiem tiecas padarīt teju nenosakāmu. Viņa primārās intereses ir datormūzika, arhitektūra un vizuālā māksla. Viņa mūzika ir skanējusi festivālā CTM Berlīnē, starpdisciplinārajā iestādē MAK Center for Art and Architecture Losandželosā un mākslas centrā Tokyo Arts and Space. Viņa nesenākais darbs ir 2022. gada ieraksts Clear Cues.

Roberts Švarcs ir novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltītās platformas SHAPE+ dalībnieks; projektu atbalsta Eiropas Savienības programma Radošā Eiropa.

Čelliste un elektroniskā mūziķe Sarma Gabrēna, savulaik tikusi raksturota kā “skaņu burve”. Viņa sastrādājas ar skaņu māksliniekiem, rakstniekiem un performanču māksliniekiem, un ir arī grupas Grab sastāvā. Daba, īpaši mežs, ir liels Sarmas iedvesmas avots, un mūziķe bilst, ka ar skaņu palīdzību cenšas atgādināt klausītājiem par to saikni ar visu dzīvo. Šis priekšnesums būs otrā reize, kad sarma sastrādāsies ar multi-instrumentālistu un skaņu mākslinieku Nilu Jumīti. Savu daiļradi viņa raksturo sekojoši: “Veidoju skaņu telpu, kurā drīkst aizmirsties, atrasties, pazaudēties, kļūdīties, nedomāt, sajust un arī neklausīties un aiziet, ja tā patīk.”

Nils Jumītis rada skaņu instalācijas eksperimentējot ar dažādu tautu mūzikas instrumentiem (cita starpā, dūdām un duduku), piešķirot tiem laikmetīgu skanējumu. Veidotās skaņu ainavas reflektē par tēmām, kas saistītas ar cilvēka iekšējo telpu.

Alise Rancāne ir latviešu komponiste, skaņu māksliniece un elektroniskās mūzikas izpildītāja. Viņa sadarbojas ar dažādiem kamermūzikas ansambļiem un iesaistās starpdisciplināros mākslas projektos, veidojot elektroniskās mūzikas skaņdarbus.

Mūziķe eksperimentē ar skaņas un telpas mijiedarbību, izmantojot kustības un gaismas sensorus. Viņa interesējas par live coding kustību un mūziku rada, improvizējot ar digitāli radītiem algoritmiem.

Mūzikā viņa pēta skaņas fizikālās īpašības un formas paredzamības principus. Elektroniskās mūzikas partitūrās atspoguļojas akadēmiskās mūzikas, eksperimentālās elektroniskās un citu elektroniskās mūzikas žanru  ietekme. Muzikāli iespaidojusies no tādiem māksliniekiem kā Aphex Twin, Autechre, Alvin Lucier un Mr.Bungle.

Džeksona Preta uzstāšanos atbalsta arī Trust for Mutual Understanding.

Baltā nakts ir mūsdienu kultūras forums, ko organizē un finansē Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas kultūras organizācijām, iesaistot Latvijas un ārvalstu māksliniekus. Plašāka Baltās nakts programma pieejama mājaslapā www.baltanakts.lv. Pasākumu apmeklējums ir bezmaksas.

Baltā nakts Rīgā ir daļa no starptautiska projekta Eiropas Baltās naktis, ko aizsāka piecas Eiropas galvaspilsētas – Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma, un šobrīd šim tīklam ir pievienojušās pilsētas visā pasaulē. Baltās nakts ideja ir padarīt laikmetīgo mākslu pieejamāku iedzīvotājiem, vienu nakti gadā iesaistot interesentus daudzveidīgās mākslas norisēs.