KONCERTI

Nídia, savulaik pazīstama kā Nídia Minaj, ir portugāļu elektroniskās mūzikas producente un DJ, kas strādā tieši “kuduro” – deju mūzikas apakšžanrā, kas radies Angolā, kur dominē portugāļu valoda, un kas attīstījies līdztekus deju stilam ar tādu pašu nosaukumu. Būdama gan ievērojama mūziķe, gan mākslinieku biedrības un izdevniecības “Príncipe Discos” dalībniece, viņa ir nozīmīga portugāļu pagrīdes deju mūzikas scēnas pārstāve.

Medijs “Pitchfork” par “Príncipe Discos” raksta sekojoši: “Pēdējās desmitgades laikā tādi apvienības “Principe” mākslinieki kā DJ Marfox un Nídia ir kā ar elektrošoku iekustinājuši pūļus visapkārt pasaulei.”

Savukārt medijs “Vice” par Nídia raksta sekojoši: “Nídia ir mākslinieciski uz nākotni vērstā, uzlecošā “Príncipe Discos” zvaigzne.”

Nídia pirmais fiziskā formātā izdotais albums “Danger” tika iekļauts žurnāla “The Wire” 2015. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā. Nídia ir sadarbojusies arī ar Fever Ray, radot mūziku albumam “Plunge”, un par šo darbu arī saņēmusi “Grammi”, proti, Zviedrijas “Grammy” balvas ekvivalentu. Nídia saņēmusi arī Lielbritānijas “AIM” balvu kategorijā “labākais neatkarīgās mūzikas remikss” par viņas remiksu dziedātājas Lafawndah skaņdarbam “Tourist”.

Viņas nesenākā publikācija ir 13. septembrī publicētais singls “E Como?”.

Stiāns Vesterhuss (Stian Westerhus) ir norvēģu ģitārists un dziesminieks. Viņš ir attīstījis individuālu ģitārspēles tehniku, ko dažkārt asprātīgi raksturo kā “demonstrāciju necieņai pret savu instrumentu”, un pielieto to gan abstraktas mūzikas albumos, kā, piemēram, “Earthbound Monochrome”, elektroakustiskā sadarbībā ar beļģu bundzinieku Teunu Verbrugenu (Teun Verbruggen), gan popmūzikas relīzēs, tostarp 2020. gada albumā “Redundance” un šī gada septembrī publicētajā ierakstā “SOTT”. Viņa ģitārspēlē ir patiesi inovatīva, taču viņa estētiskie mērķi ir izteikti emocionāli un pacilāti.

Medijs “AllAboutJazz” par Vesterhusa ģitārspēli rakstījis sekojoši: ”Solo ģitārspēles kanonā nav daudz lietu, kas jūs spētu sagatavot Stiānam Vesterhusam un viņa albumam “Pitch Black Star Spangled” – tas ir ieraksts, kas pilnībā pārdefinē solo ģitārmūzikas albuma ideju kā tādu.”

Tikmēr žurnālā “The Wire” atrodams sekojošais viedoklis tieši par Vesterhusa radīto popmūziku: “Viņš ir spējīgs no čuksta eksplodēt kliedzienā un sekundes laikā atkal pārtapt atpakaļ. Viņa balss ir saviļņojoša – tās veidols robežojas no Tomam Veitsam radniecīgas rūkoņas līdz tīrākajam Džefa Baklija stila falsetam.”

Evita Mandži (Evita Manji) ir grieķu komponiste un skaņu māksliniece, kas savos darbos izmanto skaņu sintēzi, skaņu apstrādi un kora mūzikas iedvesmotus vokālus, lai radītu klubu mūzikas un abstraktas elektronikas iedvesmotu popmūziku. Viņa bilst, ka radītās mūzikas centrālās tēmas ir cilvēka eksistenciālais stāvoklis, klimata pārmaiņas, kvantu fizika un nāve. Mandži ir uzstājusies tādos novatoriskās mūzikas festivālos kā “Unsound”, “Borderline”, “Rhizom” un “Lunchmeat”, savukārt viņas mūziku publicē ievērojamā Berlīnes izdevniecība “PAN”. Sarunā ar mediju “Dazed Digital” Mandži uzsver, ka vēlas, lai viņas radītā mūzika klausītājiem šķistu organiska un dzīva.

Medijs “The Face” nesenā publikācijā nodēvējis Mandži par “introspekcijas meistaru”, uzsverot, ka Mandži savas skumjas mākslinieciski izskata ar uzsvērtu bezbailību. Iespējams, tās atrod kopīgu noti ar bažām par visas pasaules nākotni, kas skaidri ieņēmušas centrālo lomu viņas mūzikas tematikā.

Viņas debijas albums “Spandrel?” ir tematiski veltīts evolucionārām savdabībām – pārmaiņām pasaulē, kas radušās vispārējas attīstības rezultātā, taču nepilda nekādu praktisku funkciju. Māksliniece uzsver, ka šādi “blakusprodukti” tik un tā kļūst par neatņemamu daļu no mums un mūsu pasaules.

JAUNDARBI

Rishaugs un Bjornali

1974. gadā dzimušais Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) darbojas eksperimentālās mūzikas un laikmetīgās mākslas krustcelēs. Viņa darbi nereti ir konkrētām telpām radītās instalācijas, kas izmanto lauka ierakstus un niansētu darbu ar skaļruņiem, kā arī analogos sintezatorus un ģeneratīvu datormūziku. Viņš ir strādājis arī kino, teātra un laikmetīgās dejas sfērā.

1991. gadā dzimusī Ingrīda Bjornali (Ingrid Bjørnaali) ir starpdisciplināra māksliniece, kas dzīvo un strādā Oslo. Savos video darbos Bjornali pēta rūpīgi izvēlētus biotopus, eksperimentējot ar dažādām digitālas fotogrāfijas tehnikām. Var teikt, ka viņa digitālā plaknē ievelk mazus fragmentus no dabas, un tajā sekojoši tos pārveido. Viņas daiļrades galvenās tēmas ir digitālo tehnoloģiju neizbēgamība mūsu ikdienā, kā arī šīs tehnoloģijas nespēja adekvāti tvert un demonstrēt dažādu tēmu patieso sarežģītību.

Sākotnējie šī dueta priekšnesuma skaniskās daļas materiāli iegūti Rishauga meistarklasēs bērniem un jauniešiem, kas organizēti projekta LYRA ietvaros Rīgā, Daugavpilī un Trumsē.

Anna Fišere, Miķelis Fišers un Andris Kalnozols

Komponiste Anna Fišere, mākslinieks Miķelis Fišers un rakstnieks Andris Kalnozols radījuši darbu “Dvēseles attīrīšanas iekārta”.

“Dvēseles attīrīšanas iekārta” sevī ietver skaņu instalācijas, kinētiskas skulptūras, performanču mākslas, laikmetīgās kompozīcijas un uzveduma elementus, taču tā veidotāji uzsver, ka tas ir definējams citādāk: “Nevis izrāde, nevis kaut kas cits, bet tieši pneimoterapijas kurss!” Pirmie darba aizmetņi radās Annas un Miķeļa Fišeru šogad aizvadītajās meistarklasēs bērniem un jauniešiem Rīgā, Liepājā un Trumsē. Vairāki no Rīgā un Liepājā sastaptajiem bērniem piedalīsies arī šajā pasākumā. Autori uzsver, ka darba radīšanas laikā domājuši par bērniem kā par “vienlīdzīgiem radījumiem”, un tas ir paredzēts visdažādāko vecumu klausītājiem.

Pēters Ablingers, Silvija Zitinska un “LYRA” meistarklašu dalībnieki

Komponists Pēters Ablingers (Peter Ablinger) un perkusioniste Silvija Zitinska (Sylwia Zytynska) prezentēs savus darbus kopā ar jauniešiem un bērniem, kuri tos apguva projekta “LYRA” darbnīcā Rīgā.

Pēters Ablingers periodiski pasniedz kompozīciju Berlīnes Mākslas akadēmijā, no 2012. līdz 2014. gadam bijis pasniedzējs Hadersfīldas Universitātē, un ir bijis viesdiriģents tādiem prestižiem ansambļiem kā Klangforum Wien, United Berlin un Insel Musik Ensemble. Ablingera mūziku izpildījuši tādi prestiži laikmetīgās mūzikas izpildītāji un kolektīvi kā Ērvins Arditi, JACK Quartet, Quatuor Diotima un Wet Ink.

Silvija Zitinska ir dzimusi Varšavā, un apguvusi klavieru, čella un perkusijas spēli Polijā un Zviedrijā. Viņa spēlē kā laikmetīgo mūziku, tā brīvo improvizāciju. Viņa pasniedz perkusijas instrumentu spēli Bāzeles Mūzikas akadēmijā kopš 1985. gada, un ir muzikālajai izglītībai veltītās biedrības Zuhören Schweiz dalībniece un līdzdibinātāja. Jau vairāk kā desmit gadus viņa ir viena no radio raidījuma “Musik unserer Zeit” vadītāja Šveices stacijā SRF2, un tajā kopā ar kolēģiem komentē jaunākos laikmetīgās mūzikas ierakstus.

Pasākums  ir daļa no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstītā projekta “LYRA”, kas paredzēts bērniem un jauniešiem.

Projekts “LYRA” saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros.”  Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem. Tā kā projekts sniedzas pāri sociālajām un etniskajām atšķirībām, tas ir arī sociāli iekļaujošs.

Kopējās LYRA attaisnotās izmaksas: 202 510,00 EUR, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un sadarbība kultūras jomā” atbalsta summa: 85% jeb 85 000,00 EUR, no kuriem:

• Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums: 85% jeb 175 317,60 EUR;

• Valsts budžeta līdzfinansējums: 15% jeb 30 938,40 EUR.