Vācu laikmetīgās mūzikas ansamblis Sonoskop atskaņos itāļu mikrotonālās mūzikas un minimālisma priekšvēstneša Džacinto Šelsi (Giancinto Scelsi) mūziku, konkrētāk, darbus „Manto” solo altam (1957.), „I riti funerali di Carlo Magno AD814” čellam un perkusijai (1962.), kā arī Šelsi Ceturto (1964.) un Piekto (1984.) stīgu kvartetu.
Džačinto Frančesko Marija Šelsi (1905–1988) bija itāļu komponists un dzejnieks. Šelsi ir vislabāk zināms pēc saviem skaņdarbiem, kuru pamatā ir, galvenokārt, viena augstuma tonis. Šelsi sacerēja arī franču valodā rakstītu sirreālu dzeju. Viņu var dēvēt par vienu no noslēpumainākajiem pagājušā gadsimta komponistiem – pirms Otrā pasaules kara Šelsi bijis viens no pirmajiem dodekafonijas pārstāvjiem Itālijā un par spīti Musolīni režīmam rīkojis modernisma koncertus, taču pēc kara beigām, kas komponistam sakritušas ar personīgu un radošu krīzi, Šelsi pastiprināti pievērsies Austrumu filozofijai un par labu improvizācijai sācis apšaubīt kompozīciju un „autorību” kā tādu; lielākā daļa Šelsi „otrā perioda” kompozīciju tapušas ar lentēs ierakstītu un pēc tam transkribētu improvizāciju palīdzību. Šelsi sāka apgalvot, ka sevi uztver nevis par komponistu, bet gan par starpnieku visuma harmoniju pierakstīšanai – tieši tādēļ savas mūzikas konstekstā publicēt savas fotogrāfijas vai personīgo biogrāfiju viņam šķita lieki (paraksta vietā viņš lika simbolisku zīmi), un vēl šobaltdien liela daļa viņa dzīvesstāsta ir noslēpuma tīta vai aizvietota ar mītu par pilī dzīvojošu mistiķi un aristokrātu, kura vizionārās improvizācijas transkribē uzticami sulaiņi. Pasaule Šelsi radīto iepazina tikai viņa dzīves pēdējos gados, un kopš tā laika viņš tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem un būtiskākajiem 20. gadsimta mūzikas valodas novatoriem. Šelsi savas dzīves laikā ir bijis mentors vairākiem ievērojamiem avangarda komponistiem, tostarp Itālijā dzīvojošajiem amerikāņu komponistiem Frederikam Rževskim (Frederic Rzewski) un Elvinam Kuranam (Alvin Curran); viņš ir sniedzis arī konsultācijas un ir sadarbojies ar tā saucāmās „Ņujrokas skolas” komponistiem Džonu Keidžu (John Cage), Mortonu Feldmanu (Morton Feldman) un Ērlu Braunu (Earl Brown).
Koncerts top sadarbībā ar projektu „REMAIIN”, kas pētī citu kontinentu mūzikas ietekmes Eiropas avangarda mūzikā. To atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”.
