Ieva Parša

Ieva Parša Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā studējusi kordiriģēšanu pie prof.Jāņa Dūmiņa, iegūstot bakalaura grādu (1995), un vokālo mākslu pie prof.Ludmilas Braunas (1996-1998) un Maijas Krīgenas un Pētera Plakida kameransambļa klasē (1998-2000). 2003.gadā ieguvusi maģistra grādu.

Ievas Paršas balsij veltīti daudzi Latviešu komponistu, tostarp Andra Dzenīša, Mārītes Dombrovskas, Gundegas Šmites u.c. skaņdarbi. Ieva Parša piedalījusies dažādos lielas formas vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos, specializējusies baroka un laikmetīgās mūzikas interpretācijās.

Viena no Ievas Paršas spilgtākajām mākslinieciskajām izpausmēm ir kamermūzikas žanrs. Sevišķi spilgta viņas darbība bijusi ciklos “Šūbertiāde”, “XX gadsimta vokālā mūzika” un “Pie klavierēm” autors. Dziedātāja tiek uzteikta par izsmalcinātu stila izjūtu, kā arī lieliskajām spējām interpretēt 20.gadsimta mūziku. Par latviešu komponistu solodziesmu un īpaši eksperimentālās lirikas pirmatskaņojumiem Ieva Parša saņēmusi Latviešu mūzikas balvu (2008).

„Skaņu mežā’2020” Parša dziedās Džačinto Šelsi 1960. gada kompozīciju „Hô”.

Džačinto Frančesko Marija Šelsi (1905–1988) bija itāļu komponists un dzejnieks. Šelsi ir vislabāk zināms pēc saviem skaņdarbiem, kuru pamatā ir, galvenokārt, viena augstuma tonis. Šelsi sacerēja arī franču valodā rakstītu sirreālu dzeju. Viņu var dēvēt par vienu no noslēpumainākajiem pagājušā gadsimta komponistiem – pirms Otrā pasaules kara Šelsi bijis viens no pirmajiem dodekafonijas pārstāvjiem Itālijā un par spīti Musolīni režīmam rīkojis modernisma koncertus, taču pēc kara beigām, kas komponistam sakritušas ar personīgu un radošu krīzi, Šelsi pastiprināti pievērsies Austrumu filozofijai un par labu improvizācijai sācis apšaubīt kompozīciju un „autorību” kā tādu; lielākā daļa Šelsi „otrā perioda” kompozīciju tapušas ar lentēs ierakstītu un pēc tam transkribētu improvizāciju palīdzību. Šelsi sāka apgalvot, ka sevi uztver nevis par komponistu, bet gan par starpnieku visuma harmoniju pierakstīšanai – tieši tādēļ savas mūzikas konstekstā publicēt savas fotogrāfijas vai personīgo biogrāfiju viņam šķita lieki (paraksta vietā viņš lika simbolisku zīmi), un vēl šobaltdien liela daļa viņa dzīvesstāsta ir noslēpuma tīta vai aizvietota ar mītu par pilī dzīvojošu mistiķi un aristokrātu, kura vizionārās improvizācijas transkribē uzticami sulaiņi. Pasaule Šelsi radīto iepazina tikai viņa dzīves pēdējos gados, un kopš tā laika viņš tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem un būtiskākajiem 20. gadsimta mūzikas valodas novatoriem. Šelsi savas dzīves laikā ir bijis mentors vairākiem ievērojamiem avangarda komponistiem, tostarp Itālijā dzīvojošajiem amerikāņu komponistiem Frederikam Rževskim (Frederic Rzewski) un Elvinam Kuranam (Alvin Curran); viņš ir sniedzis arī konsultācijas un ir sadarbojies ar tā saucāmās „Ņujrokas skolas” komponistiem Džonu Keidžu (John Cage), Mortonu Feldmanu (Morton Feldman) un Ērlu Braunu (Earl Brown).

Koncerts top sadarbībā ar projektu „REMAIIN”, kas pētī citu kontinentu mūzikas ietekmes Eiropas avangarda mūzikā. To atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”.

Remaiin