Žurnālistes Martinas Zīberes lekcija par Džačinto Šelsi

„Skaņu meža” pirmo koncertvakaru ievadīs žurnālistes un muzikoloģes Mārtinas Zīberes lekcija par itāļu komponistu Džačinto Šelsi, liekot īpašu uzsvaru uz Austrumu kultūras ietekmēm viņa daiļradē.

Mārtina Zībere (Martina Seeber) ir dzimusi Vācijā 1967. gadā. Sekojoši Parīzē pavadītam dzīves periodam viņa Ķelnē studejā muzikoloģiju un filoloģiju, kam sekojoši Vācu Radio akadēmijā Dortmundē mācījās par žurnālisti. Viņa vada radio raidījumus un koncertu tiešraides, kā kā arī raksta par laikmetīgo mūziku drukātajai presei.

Džačinto Frančesko Marija Šelsi (1905–1988) bija itāļu komponists un dzejnieks. Šelsi ir vislabāk zināms pēc saviem skaņdarbiem, kuru pamatā ir, galvenokārt, viena augstuma tonis. Šelsi sacerēja arī franču valodā rakstītu sirreālu dzeju. Viņu var dēvēt par vienu no noslēpumainākajiem pagājušā gadsimta komponistiem – pirms Otrā pasaules kara Šelsi bijis viens no pirmajiem dodekafonijas pārstāvjiem Itālijā un par spīti Musolīni režīmam rīkojis modernisma koncertus, taču pēc kara beigām, kas komponistam sakritušas ar personīgu un radošu krīzi, Šelsi pastiprināti pievērsies Austrumu filozofijai un par labu improvizācijai sācis apšaubīt kompozīciju un „autorību” kā tādu; lielākā daļa Šelsi „otrā perioda” kompozīciju tapušas ar lentēs ierakstītu un pēc tam transkribētu improvizāciju palīdzību. Šelsi sāka apgalvot, ka sevi uztver nevis par komponistu, bet gan par starpnieku visuma harmoniju pierakstīšanai – tieši tādēļ savas mūzikas konstekstā publicēt savas fotogrāfijas vai personīgo biogrāfiju viņam šķita lieki (paraksta vietā viņš lika simbolisku zīmi), un vēl šobaltdien liela daļa viņa dzīvesstāsta ir noslēpuma tīta vai aizvietota ar mītu par pilī dzīvojošu mistiķi un aristokrātu, kura vizionārās improvizācijas transkribē uzticami sulaiņi. Pasaule Šelsi radīto iepazina tikai viņa dzīves pēdējos gados, un kopš tā laika viņš tiek uzskatīts par vienu no oriģinālākajiem un būtiskākajiem 20. gadsimta mūzikas valodas novatoriem. Šelsi savas dzīves laikā ir bijis mentors vairākiem ievērojamiem avangarda komponistiem, tostarp Itālijā dzīvojošajiem amerikāņu komponistiem Frederikam Rževskim (Frederic Rzewski) un Elvinam Kuranam (Alvin Curran); viņš ir sniedzis arī konsultācijas un ir sadarbojies ar tā saucāmās „Ņujrokas skolas” komponistiem Džonu Keidžu (John Cage), Mortonu Feldmanu (Morton Feldman) un Ērlu Braunu (Earl Brown).

Lekcija top sadarbībā ar projektu „REMAIIN”, kas pētī citu kontinentu mūzikas ietekmes Eiropas avangarda mūzikā. To atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”.

Remaiin

@SkanuMezs raidījumā aplūkoju postindustriālās vēsturiskās tēmas, ko papildina jaunāki projekti, kas vēsta par enerģiju, kas joprojām ir dzīva un pulsē. 70. un 80. gadi ir tālu; iespējams, vairs nav īstais laiks "klausīties ar sāpēm" ...
https://naba.lsm.lv/lv/raksts/skanu-mezs/vests.a161402/

Skaņu mežs iesaka: Valmiermuižas etnomūzikas festivāls
https://www.skanumezs.lv/lv/2022/skanu-mezs-iesaka-valmiermuizas-etnomuzikas-festivals/

Load More