Darbā “Latviešu zvēri” skaniskā un vizuālā veidā tik izstāstītas piecas pasakas bērniem, ko sarakstījusi mūsdienu latviešu rakstniece Inese Zandere. 2022. gada ziemā komponiste Linda Leimane kādā dzīvoklī nejauši atklāja ļoti saistošu bērnu dizaina grāmatu “Latviešu zvēri”, kuras idejas autors ir mākslinieks Mārtiņš Grauds. 2022. gada vasarā uz grāmatas tekstuālā un vizuālā pamata Linda Leimane un Mārtiņš Grauds veido jaunu kopdarbu projektā LYRA, bērniem par prieku grāmatu atdzīvinot gan skaniskos ritmos un kinematogrāfiskos skaņu efektos, gan piešķirot tai kustības dzīvību un ēnu spēles. Netālu no Madonas 2009. gadā tika fotografēts savdabīgais grāmatas projekts sadarbībā ar veselu komandu – aktieriem, tērpu māksliniekiem, fotogrāfu un režisoru. Šovasar Linda Leimane un Mārtiņš Grauds satiekas dziļi mežā pie Āronas upes, lai notvertu grāmatā lasāmos skanējumus un radītu kopdarbu – unikālu skaņu celiņu audiovizuālajam darbam koncertā projektā LYRA bērniem. Sabīne Moore piedalās, veidojot animāciju.
Projekta nosaukums LYRA ir divu vārdu savienojums – norvēģu “lytte” (“klausīties”) un latviešu “radīt”. Rezultāts ir LYRA – atsauce gan uz uz seno mūzikas instrumentu, gan uz ziemeļu puslodes zvaigznāju.
Komponistes Lindas Leimanes (1989) radošo interešu fokusā ir žesta un ķermeniskuma fenomens skaņā. Viņas darbu klāstā ir gan skatuves darbi, gan skaņdarbi orķestriem, ansambļiem un solistiem, kā arī viņa eksperimentē elektroniskajā mūzikā un sadarbojas ar citu mediju māksliniekiem. Lindas Leimanes darbi atskaņoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Francijā, Itālijā, Austrijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Šveicē Zviedrijā, Nīderlandē, Amerikā un Austrālijā. 2022. gadā viņas elektroniskā mūzika prezentēta SHAPE un Crack Magazine interneta festivālā.
Mārtiņš Grauds (1973) ir režisors, operators un fotogrāfs. Mācījies Rīgas Videocentra 1. aktieru studijā, Tallinas Universitātes Baltijas Filmu un mediju skolas (Baltic Film and Media School) Borisa Frumina režijas meistarklasē. Viņš ir filmu studijas TANKA valdes priekšsēdētājs, režisējis simtiem reklāmas un mūzikas klipu, vairākkārt saņēmis Mūzikas ierakstu Gada Balvas, AdWards u.c apbalvojumus. Viens no viņa pēdējā laika nozīmīgākajiem darbiem ir JRT seriāls Aģentūra, kurā Mārtiņš piedalījās kā operators-inscenētājs un montāžas režisors.
Savā radošajā darbībā Grauds regulāri pievēršas arī fotogrāfijai. 2006. gadā tika izdots fotoalbums Lūkot ies (Neputns), kurā apkopoti iespaidi no ceļojumiem uz Laosu, Kambodžu, Indiju, Ķīnu un Nepālu. Tapušas fotogrāfijas arī teātra izrādēm Tango (Dailes teātris, M. Gruzdovs, 2004) un Kapu svētki (JRT, A. Hermanis, 2010), pēdējās vēlāk publicētas grāmatā Kopā kapos (Neputns, 2016).
Projekta “LYRA” režisora Mārtiņa Grauda video projekciju izpildītāja un animatore ir Sabīne Moore. Strādājot ar fotogrāfijām no režisora Mārtiņa Grauda arhīva materiāliem (foto sesijas, kas tapa 2009. gadā, illustrejot grāmatu “Latviešu Zvēri”) tiek veidota foto animācija, kas mijiedarbojās ar reallaika projekcijām un ēnu spēli.
Video projekciju izpildītāja ir Sabīne Moore – animatore, illustratore, mūziķe un performanču māksliniece. Studējusi JRRMV, LMA VKN un UDK Berlin. Sabīnes mākslinieciskā darbība lielākoties ir audiovizuālajā sfērā, kas nekrīt tālu no viņas daudzajiem ekperiementiem performances mākslā, spēlēm ar tēliem (kā Drag King Bils Lagūns), un eksperimentālām tehnoloģijām, iegūstot mūziku no dzīvu augu un sēņu impulsiem projektā “Waterflower”. “Waterflower” albums “Balta Gaisma” saņēma divas nominācijas Zelta Mikrofons 2021 (kategorijās “Labākais albuma dizains” un “Labākais Alternatīvais vai eksperimentālās mūzikas albums”.
Sabīne ir pazīstama arī ar profesionālo darbību videogrāfijā un animācijā, strādājot pie pilnmetrāžas animācijas filmām “Saule brauca debesīs” (2018, Rež. Roze Stiebra), “Mans laulību projekts” (2022, Rež. Signe Baumane), un kā komiksu māksliniece un illustratore (starptautiskā komiksu žurnāla “Kuš!” pubilkācijās #13, #9, #8, #7 un “š!” #13, #43; illustrējot bērnu grāmatu “Darbiņi sajūk” (Bikibuks), kas izdots arī Lielbritānijā kā “Topsy Turvy Tasks”).
LYRA saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros. Projekta mērķis ir iepazīstināt jauniešus un bērnus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt tās radīšanā. Eksperimentālā mūzika, būdama savā būtībā demokrātiska un nehierarhiska, dos iespēju piedalīties mūzikā apmācītiem un neapmācītiem bērniem un jauniešiem. Tā kā projekts ir organizēts starp sociālajiem un etniskajiem slāņiem, tas būs arī sociāli iekļaujošs.
Projekta LYRA kopējās attiecināmās izmaksas ir 202 510,00 EUR, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas „Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” atbalsta summa 85% jeb 85 000,00 EUR, no tās:
- Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums 85% jeb 175 317,60 EUR;
- valsts budžeta līdzfinansējums 15% jeb 30 938,40 EUR.
