Medijs Mixmag duetu “Autechre” nodēvējis par “neaprakstāmi ietekmīgu” un “Resident Advisor” – par “ikonisku”, savukārt “Fact Magazine” apgalvo, ka “Autechre” radījuši dažus no visu laiku nozīmīgākajiem elektroniskās mūzikas ierakstiem. Visbeidzot, mūzikas kritikas portāls “Pitchfork” projekta kulturālo nozīmi rezumē sekojoši: “Viņi nostiprinājuši savu reputāciju, sadalot publiku tajos, kas elektroniskajā mūzikā vien iemērcē pēdas, un tajos, kas par to interesējas padziļināti.”
Autechre pirmsākumi meklējami reivu vilnī, kas 1990. gados pārņēma Eiropu. Elektroniskā deju mūzika, kas, pie ierobežotām tehnoloģiskām iespējām attīstījās 1980./1990.gadu mijā un riskēja ieslīgt vienveidīgā house mūzikā, guva jaunu izrāvienu caur vizionāro izdevniecību “Warp Records” Šefīldā, Anglijā. Tā atrada potenciālu māksliniekos, kas uztvēra laikmeta atsvešinātās noskaņas un strauji nākošo tehnoloģisko attīstību, un spēja uz indie mūzikas, reivu un postindustriālā estētiskā fona radīt novatorisku deju mūziku, kurā, cita starpā, apvienojās asimetriski un lauzti ritmi un Braiena Īno iedvesmots minimālisms. Šai izteiksmei pat tika piešķirts žanra nosaukums – IDM jeb inteliģentā deju mūzika. “Autechre” nozīmi nav iespējams pārspīlēt – to par iedvesmas avotu nosaukusi pat rokgrupa “Radiohead”; dueta nosaukums ir vienlīdzīgs ar IDM un šī perioda skaņu, tajā pašā laika duets vairākkārt paudis neapmierinātību ar šo jēdzienu, apgalvojot, ka tas ir pārlieku augstprātīgs un savā ziņā amerikānisks.
Autechre ir vairāki posmi, kuros nereti saplūdušas dažādas stilistikas – šie posmi ir savstarpēji visai atšķirīgi; nereti pat gadās, ka dueta cienītāji augstu vērtējot vienu tā daiļrades posmu, ir vēsāk noskaņoti pret kādu citu. Kā raksta medijs FACT Magazine, “Autechre vienmēr ir bijis viens no viedokļus polarizējošākajiem projektiem elektroniskajā mūzikā, būdams tāds pat saviem faniem.” Pirmais dueta posms, ko iezīmē pazīstamie albumi Amber un Incunabula, ir ambienti-ritmisks, taču 1994.gada albums Anti EP ieveda grupu izteiktā deju mūzikas teritorijā. 1990.gadu otrā puse nāca ar estētisku lūzumu un tādu hrestomātisku elektroniskās mūzikas albumu kā Tri Repetae, kurā dzirdami minimāli, salti un arvien sarežģītāki ritmi, kā arī sadarbību ar britu videomākslinieku Krisu Kaningemu (Chris Cunningham), kas veidojis zināmākos Autechre un Aphex Twin videoklipus. Pēc tūkstošgades mijas tapušie ieraksti Confield, Draft 7.30 un Untilted pārstāv dueta skaniski izaicinošāko posmu ar jo lielākā mērā dekonstruētiem un lauztiem ritmiem, neskaitāmiem savstarpēji kontrastējošu skaņu slāņiem un skaņu režijas dzelmēs paslēptām atturīgām melodijām, kuru apstrāde pieskaitāma avangarda elektronikas labākajiem paraugiem.
Četras stundas garo albumu “elseq 1-5” duets popualrizēja arī festivālā “Skaņu mežs’2016” savas tūres ietvaros. Tam sekoja digitālā koncertierakstu kolekcija “AE_LIVE”, negaidīti melodiskie ieraksti “SIGN” un “PLUS”, senāku albumu pārizdevumi, kā arī darbu apkopojums “NTS Sessions”, kas sākotnēji radīts interneta radiostacijai ar tādu pašu nosaukumu. Šo periodu iezīmēja pozitīvu kritiķu atsauksmju daudzums (“Pitchfork” vērtējumi robežās no 8.1 līdz 9) un atjaunots publicitātes pieaugums – savdabīgs brīdis eksperimentālās mūzikas attiecībās ar plašu publiku bija 2020. gada oktobris, kad intervija ar “Autechre” parādījās izdevuma “The New York Times” priekšlapā. Intervijā dueta mūzika tikusi raksturota kā “aktuālāka nekā paši mūziķi apzinās”. Mūziķi pēdējo gadu laikā uzstājušies tādos festivālos kā “Rewire” un “Unsound”. Biļetes uz “Autechre” pērnā gada koncertu Lisabonā tikušas izpārdotas nepilnas nedēļas laikā.
Kā allaž, “Autechre” savu priekšnesumu sniegs pilnīgā tumsā – publikai tiek lūgts priekšnesuma laikā neizgaismot telpu ar telefonu ekrāniem.