Vadītājs: Freds Frits (Fred Frith)

Kad: 3. oktobris, 15:00

Kur: JVLMA (Krišjāņa Barona ielā 1), džeza klasē (telpa nr. 328.)

Tēma: Meistarklase improvizācijā

Apmeklējums: Bezmaksas, bet ar obligātu iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz aliseziemule@gmail.com

UZMANĪBU: Meistarklasei paredzētais dalībnieku skaits ir ierobežots, tādēļ iepriekšēja pieteikšanās obligāta, rakstot uz aliseziemule@gmail.com. 

Medijs “The New York Times” 1949. gadā Lielbritānijā dzimušo Fredu Fritu aprakstījis kā “vienu no respektētākajām figūrām laukā, kur rokmūzika sastopas ar avangardu”, savukārt laikraksts “Chicago Reader” Fritu nosaucis par “avangarda mūzikas gigantu”, piebilstot sekojošo: “Eksperimentālās mūzikas ģitāristu vidū par Fritam vienlīdzīgiem, iespējams, uzskatāmi tikai Dereks Beilijs, Henrijs Kaizers un Sonijs Šaroks. Viņam ir arī nevainojama reputācija progresīvajā rokā, jo viņš vēl padsmitnieka vecumā dibinājis grupu “Henry Cow” un arī blakusprojektu “Art Bears”. [..] Viņa plašajā diskogrāfijā atrodamas sarežģītas kompozīcijas, vienkāršas dziesmas, “tīra” brīvā improvizācija, kā arī mūzika deju uzvedumiem, filmām un teātrim.”

Līdzīgi kā Kīts Rovs (Keith Rowe), Frits elektrisko ģitāru dažādi preparē un spēlē to, novietotu horizontāli. Pat viņa eksperimentālākajos ierakstos, Frits izvēlas interesantos veidos akcentēt savas saknes rokmūzikā un folkmūzikā. Viņš ir strādājis par pasniedzēju Milsa koledžā Kalifornijā un Bāzeles Mūzikas akadēmijā, kā arī saņēmis goda doktora grādu Hadersfīldas universitātē. 

Freda Frita ievads gaidāmajai meistarklasei: 

“Šis brīdis nav tāds, kā pirms brīža: klausīšanās, dzirdēšana un ļaušanās.”

“Dalai Lamas padomi jaunajai simtgadei satur vērtīgas domas, kas var noderēt improvizējošam mūziķim.

• Ņemiet vērā, ka mīlestība un lieli sasniegumi ietver lielus riskus.
• Atcerieties, ka nesaņemt to, ko vēlaties, dažreiz ir liela veiksme.
• Atcerieties, ka klusums reizēm ir vistrāpīgākā atbilde.

Nav “pareiza” vai “nepareiza” veida, kā improvizēt. 

Katra spēlētāja impulsi radīt skaņas nāk no tā personīgās, muzikālās, sociālās un kulturālās vēstures. Mums visiem jāsastop no saviem muzikālajiem lēmumiem rezultējošās “klausīšanās telpas”ar pašcieņu, cieņu pret citiem un atbildības izjūtu. 

Tas, kas šodien tīri labi darbojas man, rīt necik nenoderēs jums. Un otrādi! Mēs kā improvizējoši mūziķi pastāvīgi sevi sevi pārkonfigurējam, veidojam ar sevi jaunas vienošanās, mācāmies no jauna un pat vecas zināšanas cenšamies aizmirst. Mēs izgudrojam sevi un savus instrumentus no jauna, atbilstoši kontekstam un situācijai, kurā sevi atrodam. 

• Kā mēs klausāmies?
• Ko mēs klausāmies, un ko tiecamies sadzirdēt?
• Kāda ir sakarība starp klausīšanos un muzikālu žestu?
• Kas tikko notika?
• Kas notiks tālāk?
• Vai Tu vēlējies, lai tas notiek?
• Vai tas ir svarīgi?
• Vai ir stratēģijas, kas spēs palīdzēt vienmēr?
• Vai mēs tādas maz gribētu?

Šie ir vien daži no jautājumiem, kas tiks izskatīti gaidāmajā miestarklasē.”

Atbalsta: VKKF, projekts “SHAPE+”, ko atbalsta Eiropas Savienība, fonds “Pro Helvetia”, Latvijas Kultūras ministrija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.