Mākslinieka un mūziķa Kaspara Groševa pērnie muzikālie iespaidi

2011. gadā mūziku klausījos reti, labāk patika Latvijas Radio 1. Par mūziku es dažreiz atcerējos un dažreiz pat domāju, tādēļ šoreiz sarindošu dažādas lietas, ka likušās ievērības cienības, ierakstus, kurus noklausījos un labprāt darītu to vēl kādreiz, un koncertus, kuros nebiju pārāk piedzēries.

* Golden Retriever – Light cones (Root Strata)
Atklāti sakot, ierakstu sāku klausīties, ķeroties klāt pie šī teksta, un klausīšanas laikā secināju, ka ir labs. Divu ieraksta galvenie instrumenti ir modulārais sintezators un klarnete, kas brīžiem izklausās pēc modulārā sintezatora.

Tālāk hronoloģiski:

* Mattin & Matthew Saladin – Brutalized Aesthetics, koncerts Hebbel Am Ufer Transmediāles ietvaros
Šogad nolēmu beidzot apmeklēt Transmediāli Berlīnē. Pēc tam biju uzrakstījis diezgan pagaru tekstu par to priekš Skaņu Meža lapas, bet kaut kur pazaudēju un vispār aizmirsu. Varbūt šis ir īstais brīdis kopsavilkumam: TM solītie piedzīvojumi mūzikā un mākslā man lielākoties nelikās pārāk aizraujoši, izstādēs garlaikojot ar tehniski sarežģītiem, bet saturiski pliekaniem niekiem, bet koncertos piedāvājot lielākoties “drošas mantas”. Galu galā vienīgais, kas man tā tiešām patika, bija absurdā “performance/izrāde” Brutalized Aesthetics, ko plašāk esmu aprakstījis žurnāla Studja aprīļa/maija numurā. Atliek vien piebilst, ka, manuprāt, Mattinu un Saladinu uz Rīgu varētu mierīgi atvilināt ar Ryanair biļeti un 4 roltona paciņām.
Es atcerējos, ka man TM patika arī Lawrence English uzstāšanās, kurā viņš tik ļoti aizrāvās dronējot, ka beigās sagāza visu savu tehniku un samērā piesarcis un nosvīdis neveikli beidza savu uzstāšanos.

* Trish’s Mind Bending Motorway Mix
http://soundcloud.com/abandapart/sets/trishs-mind-bending-motorway-mix
Gada sākumā nomira Broadcast dziedātāja Trish Keenan. Dažas dienas vēlāk kāds viņas draugs vai paziņa izvilka dienas gaismās viņas ierakstīto CD kompilāciju ar visādiem interesantiem skaņdarbiem. Nāvei ar to ir minimāls sakars, bet izlase ir baigi labā. Kaut gan noteikti padomājiet divreiz, pirms sastādīt miksteipu priekš skanumezs.lv.

* A Hawk and a Hacksaw – Cervantine (L.M. Duplication)
Kārtējais AHAAH ieraksts tā īsti nepārsteidz, bet tomēr ir ierasti labs. Varbūt tur arī pārsteigums – spēja turpināt iesākto, pulējot detaļas un tiecoties pēc perfekcijas (kas čigānu mūzikas sakarā izklausās mazliet uzjautrinoši). Jeremy Barnes šoreiz vairās dziedāt, vien intensīvi spaida akordeona taustiņus, mikrofonu atstājot kādai lēdijai, kas izklausās pēc grieķietes.

* Hype Williams – One Nation (Hippos In Tanks)
Skaņu Mežā viņus tā īsti nedzirdēju, vien nodomāju, ka viņiem drīzāk piestāvētu Superbingo spēļu zāle. Šis ieraksts, manuprāt, ir mazāk interesants par pāris iepriekšējiem veikumiem, tomēr pats HW projekts kā tāds brīžiem šķiet interesantāks par tā radīto mūziku. Jo sevišķi spītīgā nevēlēšanās jel ko paskaidrot.

* Dirty Beaches – Badlands (Zoo)
2011. gadā es ievēroju vairākus ierakstus, kas spēj vienlaikus patikt un kaitināt, un šis ir viens no tiem. Tas skan kā pazudusi kasete no laiska nedēļas nogales izbraukuma uz draugu pludmales mājiņu 1979. gadā, piedaloties dalībniekiem no The Cramps un Suicide un tam džekam, kuram filmā Blue Velvet nogrieza ausi. Man šķiet, 2011. gadā pozīcijas ir nostiprināja jauns žanrs, kas saucās RETWEET/REPOST POP, kurā mūzikas autors darbojas līdzīgi kā vidējais Tumblr/Twitter lietotājs, pārpublicējot bildes un informāciju, kas veido viņa/as/u vēlamo seju.

* Silk Flowers – Ltd. Form (PPM) & Days of Arrest (Captured Tracks)
Arī Silk Flowers, kuri aizvadītajā gadā arī beidza pastāvēt, varētu pieskaitīt retweet pop virzienam, izklausoties pēc 70./80. gadu mijas synth-pop / cold wave projekta ar Ian Curtis brālēnu, kas beidzot sagaidījis balss lūzumu, pie mikrofona. Man gan šķiet, ka Silk Flowers pāris gadu ilgušās darbības laikā ieguvuši personīgākus vaibstus, vai arī es vienkārši meloju sev un izliekos neredzam acīmredzamo. Lai vai kā šos abus ierakstus 2011. gadā klausījos ne vienu reizi vien.

* Master Musicians of Bukkake koncerts Nabaklab
Iespējams, šo es atcerēšos, kā vienīgo koncertu, kas man licis aizmirst, ka atrodos Nabaklab. Šis satīriski izklaidējošais grupējums cienījami nospēlēja koncertu. Vispār arī Swans bija OK. Un es ceru, ka VEF kultūras pils piedzīvos vēl kādu koncertu, pirms sadrups vai tiks pārdota Jehovas lieciniekiem.

* Doug Hream Blunt
http://vimeo.com/11174240
2011. bija gads, kad arī es uzdūros DHB pāris skaņdarbiem, kas ir tik sulīgi un autentiski, ka visādi John Maus līdzīgi tipi noteikti nozāģētu sev kreiso roku, lai izklausītos un izskatītos tā.

* Colin Stetson – New History Warfare, Vol. 2 – Judges (Constellation)

* Cajun Stomps
http://ghostcapital.blogspot.com/2011/09/va-cajun-stomps-no-label-unknown-year
Ja var ticēt Vikipēdijai, “kajūnieši” ir etniska grupa, kas galvenokārt dzīvo Luiziānā un ir franču kolonistu pēcteči. Kā viņi no Kanādas nokļuva Luiziānā, es neuzzināju, jo neizlasīju līdz galam. Nav arī īsti skaidrs, no kurienes radusies šī izlase, tomēr tā ir lieliska. Kajūniešu rokenrols no 50. un 60. gadiem franču un angļu valodu mistrojumā.

* Los Rancheros – Mexican Cowboy Songs
http://ghostcapital.blogspot.com/2011/02/los-rancheros-mexican-cowboy-songs
Pie reizes jāpiebilst, ka Ghost Capital emuārs joprojām rok ārā brīnišķīgas lietas. Vēl viena no tām ir 50-to gadu meksikāņu kovboju mūzika. Komplektā var piesviest Vice dokumentālo raidījumu par Meksikas narko-kino industriju.

* James Ferraro – Far Side Virtual (Hippos In Tanks)
Ferraro, kurš ierakstus izdod ar MySpace mēstuļnieka centību, radījis 2011. gada troksni – iStockphoto mūzikas sadaļas koncentrātu, pēdējo dienu ideālo reklāmas džinglu, Kerijas Bredšovas dzīves muzikālo esenci un Surī Krūzas saientoloģiskā sasapnīša ieskaņojumu. Es ļoti ceru, ka man tas nekad vairs nebūs jādzird.

* Kevin Drumm festivālā Skaņu Mežs
Tas laikam bija vienīgais, kas mani SM festivālā aizķēra pa īstam (kaut arī drīzāk fiziski). Taisnības labad jāsaka, ka lielāko daļu pārējās programmas palaidu garām.

* Eric Copeland – Waco Taco Combo (Escho)
Klausījos šo un mēģināju saprast, vai ēst izkusušu trifeli.

* Sand Circles – Midnight Crimes (Not Not Fun)

* Oneohtrix Point Never – Replica (Software)
Nezinu, cik liels sakars Nu Pogaģi ar Daņilas Lopatina bērnību (iespējams, pavisam minimāls, jo Ostanknas tornis diez vai sasniedza Bostonas bērnu televizorus), tomēr ar video dziesmai Replica OPN, manuprāt, trāpījis mērķī. Savukārt, viss albums šķiet sanācis tik veiksmīgs, ka es pat uzdrošinātos to nosaukt par labāko, ko no pēdējā gadā izdotā esmu dzirdējis (lai arī dzirdējis esmu gaužām maz).

* Andy Stott – Passed Me By (Modern Love)
Globālā diskotēka aizvadītajā gadā lēnināja tempus, un vienā teikumā varētu pieminēt to, ka iemesli grozīt plecus un šūpot galvu bija vairāki – austriešu sārtvaidža Dorian Concept sintezatoru mocīšana, Rustie spīdīgais reivsteps, Fatima Al Qadari etno-garage-band-hops, Mono/Poly & Holy/Other, kā arī citi mākslinieki, kas Ušakovam noteikti būtu palīdzējuši uzvarēt maratonā, tomēr no visiem visabstraktākais un, cerams, arī ilgspēlējošākais šķita Andy Stott aizmirstais reiva pagrabs – tukšs, kraukšķošām stikla lauskām zem kājām un basiem, kas tur kaimiņus piekaltus pie sarunas ar 112 miegaino dispečeri.

* Maria Minerva – Tallin At Dawn (Not Not Fun)
Gan šajā, gan Cabaret Cixous ierakstos ir pāris visai lipīgas retweet pop dziesmas, kas ir mierinošas kā Ibumetīns darba dienu rītos.

* Stare Case – Lose Today (De Stijl)
Wolf Eyes dalībnieku akustiskais blūzs, auksts un bezkaislīgs, un ievelkošs.

* Servataguuse festivāls Tallinā
Festivāls izrādījās daudzu manu bažu piepildījums – tas norisinājās nekurinātās industriālās telpās, tur bija resni, kaili vīrieši slēpotāju cepurēs un A. Le Coq alus pielieti igauņi, tomēr visas nebūšanas, tostarp problēmas ar elektrību, īsti netraucēja kopējam noskaņojumam. Lielākā daļa festivāla mākslinieku patiešām meklēja piedzīvojumus mūzikā, lai ko tas vispār nozīmētu. Bija gan neciešams troksnis (LR), gan psihobilly no elles (Olimpia Splendid), gan too-coo-for-school-synth-pop (Lust For Youth), gan labi noslīpēts mājas kosmische musik (Kemialliset Ystävät). Ja vēl pirms festivāla būtu ieziedies ar dzīvnieku taukiem un ietinies filcā.

* Nobeigumā:
http://soundcloud.com/user5730044/2011-pictures-at-an-exhibition-promenade

Share Button

4 thoughts on “Mākslinieka un mūziķa Kaspara Groševa pērnie muzikālie iespaidi

  1. ko nozīmē tas klucis Colin Stetson – New History Warfare, Vol. 2 ? ieraxts šķiet, viens no ahujennākajiem 20111 gadā.

  2. nu paldies! … sanāk, ka pašam uz kādu brīdi nebūs jārokās pa tiem informācijas kalniem – he he

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *