2023. gadā norvēģu skaņu mākslinieks un elektroniskās mūzikas komponists Aleksandrs Rishaugs (Alexander Rishaug) Rīgā, Daugavpilī un Trumsē īstenoja audio darbnīcas bērniem un jauniešiem. Izglītojošajās aktivitātēs iegūto materiālu viņš vēlāk izmantoja savās dzīvajās performancēs festivālos “Insomnia” un “Skaņu mežs” kopā ar videomākslinieci Ingrīdu Bjornali (Ingrid Bjørnaali) 

Zemāk lasāmajā sarunā viņš stāsta par galvenajām atziņām, ko ir guvis, strādājot “LYRA” ietvaros.

1. Kāds bija darbnīcu fokuss?

Audio darbnīcu mērķis bija likt jauniešiem apzināties skaņas un skaņu ainavas sev apkārt un izmantot tās radošiem nolūkiem. Darbnīcu laikā viņi tika iepazīstināti ar HD audio ierakstītājiem un moderniem mikrofoniem, piemēram, parabolisko mikrofonu, kontaktmikrofonu, elektromagnētisko antenu, ģeofonu u.c. Tāpat viņi iepazinās arī ar DAW programmatūru Ableton Live, lai rediģētu, komponētu un apstrādātu savus lauka ierakstus.

2. Kāda bija Jūsu izvēlētā dalībnieku vecuma grupa?

Grupas vecums bija no 12 līdz 19 gadiem, bet mums pievienojās arī pāris pieaugušie.

3. Dalībnieku ierakstītās skaņas tika izmantotas jūsu dzīvajās performancēs festivālos “Insomnia” un “Skaņu mežs”. Vai varat par to pastāstīt sīkāk?

Skaņu ainavas un skaņas, ko izmantoju festivālos “Skaņu mežs” un “Insomnia”, tika veidotas no tām pašām vietām, avotiem un instrumentiem, kuras izmantoja jaunieši, taču lielāko daļu ierakstu veicu es pats. Dalībnieki darbnīcu laikā paši radīja kompozīcijas ar savu materiālu, kuras vēlāk prezentēja cits citam.

4. Vai dalībnieku intereses un prioritātes dažādās pilsētās un valstīs ļoti atšķīrās?

Kopumā man šķita, ka dalībnieki Rīgā bija citā līmenī nekā dalībnieki Daugavpilī un Trumsē. Rīgā jaunieši bija nedaudz vecāki un pieredzējušāki, runājot par datoru lietošanu un skaņas apstrādi.

5. Ko jūs sapratāt par šiem bērniem un jauniešiem kā klausītājiem?

Man kā skaņu māksliniekam un komponistam bija interesanti mijiedarboties ar dalībniekiem. Viņi vienmēr ievieš jaunas perspektīvas un ir zinātkāri, ko mēs, profesionāļi, bieži uzskatām par pašsaprotamu. Viņi nebaidās un patiešām ļoti ātri mācās, kad runa ir par jaunu programmatūru un tehnoloģiju izmantošanu.

Teksts: Rihards Endriksons

Projekts “LYRA” saņem dotācijas 206 256,00 EUR apmērā no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu ietvaros.”  Projekta mērķis ir iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar eksperimentālo mūziku un iesaistīt viņus tās radīšanā. Tā kā eksperimentālā mūzika pēc būtības ir demokrātiska un nehierarhiska, tā dod iespēju piedalīties mūzikas radīšanā gan mūziku apguvušiem, gan neapguvušiem bērniem. Tā kā projekts sniedzas pāri sociālajām un etniskajām atšķirībām, tas ir arī sociāli iekļaujošs.

Kopējās LYRA attaisnotās izmaksas: 202 510,00 EUR, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un sadarbība kultūras jomā” atbalsta summa: 85% jeb 85 000,00 EUR, no kuriem:

• Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējums: 85% jeb 175 317,60 EUR;
• Valsts budžeta līdzfinansējums: 15% jeb 30 938,40 EUR.