5. septembrī kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros ar koncertvakaru piedalīsies arī eksperimentālās mūzikas festivāls “Skaņu mežs”. Pasākums noritēs fotostudijā un pasākumu telpā “SunsStudio” (Magoņu ielā 9A) no plkst. 20.00 līdz 3.00. Apmeklējums ir bez maksas.

“Skaņu mežs” ir festivāls, kas seko līdzi pārmaiņām mūsdienu mūzikā. Britu žurnāls “The Wire” to jau divreiz nodēvējis par lielāko eksperimentālās un avangarda mūzikas festivālu Baltijā, savukārt mūzikas apskatniecības medijs “The Quietus” šovasar to raksturoja kā Latvijas starptautiski atpazīstamāko eksperimentālās mūzikas platformu. 

Pasākumā tiks svinēta amerikāņu komponista Mortona Feldmana (Morton Feldman) simtgade. Projekts “Weaving Feldman” apvienos viņa sešas stundas garo Otro stīgu kvartetu – vienu no 20. gs. mūzikas radikālākajiem un nozīmīgākajiem darbiem – ar tekstilmākslas priekšnesumu, kas lēni un metodiski atspoguļos nostāstos bieži aprunāto komponista apsēstību ar Tuvo Austrumu paklājiem.

Pasākuma ievadkoncerts savukārt savedīs kopā divus radikālus frīdžeza un brīvās improvizācijas spēlētājus no dažādām valstīm un paaudzēm – 71 gadu veco britu frīdžeza veterānu Alanu Vilkinsonu (Alan Wilkinson) un 36 gadus veco grieķu-amerikāņu saksofonistu Krisu Pitsiokosu (Chris Pitsiokos). Šī būs pirmā reize, kad mūziķi spēlēs kopā.

Weaving Feldman

Projektā “Weaving Feldman” Mortona Feldmana Otro stīgu kvartetu (1983) izpildīs vijolniece Maja Benardo (Maya Bennardo), vijolniece Veronika Palejeva (Veronika Paleeva), altists Viktors Gvaita Igvals (Victor Guaita Igual) un čellists Neitans Votss (Nathan Watts). Sešas stundas garā darba laikā vizuālu priekšnesumu radīs tekstilmāksliniece Leila Pile (Leïla Pile).

Mortona Feldmana Otrais stīgu kvartets ir nozīmīgs tādēļ, ka tas visradikālākajā veidā iemieso viņa vēlīno stilu: laiks tiek uztverts kā plaša, bezgalīga virsma, nevis stāsts, un mūzikas uzsvērti klusā daba aicina gan izpildītājus, gan klausītājus uz rūpīgu, racionālā izpratnē meditatīvu klausīšanos un koncentrēšanos. Tas ir darbs, kurā, kā jau Feldmana mūzikā, ir motīvi, kas atkārtojas, taču tie ne reizi neatkārtojas identiski – šeit visizteiktāk saskatāma līdzība ar Tuvo Austrumu paklāju musturiem.

Par Feldmana mūziku ir daudz stereotipu, taču tieši šis darbs visai labi spēj pārsteigt klausītājus ar savu daudzveidību – klausītāji, kas tajā pārkāps četru stundu slieksni, var visnegaidītākajos brīžos sastapties ar nepāprotami jaunām toņkrāsām un skaņām. 

Tiesa, šim darbam piemīt arī nehierarhiska kompozicionāla struktūra, kurā neviens posms nav nozīmīgāks par citiem. Tā sešu stundu ilgums no spēlētājiem un klausītājiem prasa fizisku un mentālu izturību, pārvēršot darbu eksistenciālā rituālā, nevis standarta koncertpieredzē. 

Līdzās stīgu kvartetam audēja, sēžot ar stellēm ap vidukli, sekos mūzikas attīstībai un pārvērtīs to rakstos. Audums, kas top šajā procesā, ir gan liecība par aizritējušo laiku, gan vizuāls Feldmana mūzikas pārraksts. 

Briselē dzīvojošā māksliniece Leila Pile veido konceptuālu, performatīvu un amatniecisku tekstilmākslu, izmantojot savu ķermeni kā mērinstrumentu telpas, žesta un materiāla izpētē. 

Maja Benardo ir Stokholmā dzīvojoša vijolniece un komponiste. Viņa ir dueta “andPlay” līdzdibinātāja, uzstājas “Bennardo-Larson” duetā ar pianistu Karlu Larsonu un iepriekš spēlējusi starptautiski atzītajā “Mivos Quartet”. 

Frankfurtē dzīvojošā vijolniece Veronika Palejeva muzicē ansamblī “ensemble reflektor” un sadarbojas ar vadošiem kolektīviem, tostarp “Ensemble Modern”, “Fabrik Quartet”, Frankfurtes Radio simfonisko orķestri un Frankfurtes operu. 

Viktors Gvaita Igvals ir altists, kas fokusējas uz “jauno mūziku” un skaņas eksperimentiem, regulāri strādājot ar ansambļiem “Ensemble Modern”, “Ictus” un “Klangforum Wien”. 2026.–2028. gada sezonās viņš būs rezidējošais mākslinieks kultūras centrā “Concertgebouw Brugge”. 

Čellists Neitans Votss, dzimis Filadelfijā un šobrīd dzīvojošs Frankfurtē, spēlē laikmetīgo un improvizēto mūziku. Viņš muzicē “Mivos Quartet” un “Broken Frames Syndicate” un veido solo projektus, kas balstīti “padziļinātās klausīšānās” (“deep listening”) praksē.

Alan Wilkinson & Chris Pitsiokos

Abi mūziķi pieder dažādām mūzikas scēnām un paaudzēm, taču viņusapvieno redzējums par brīvo improvizāciju un frīdžezu kā radikālu un skaniski raupju mūziku, kā arī meklējumi pēc šīs nišas spēles tehniku un muzikālās valodas atvasinājumiem, kas jaunos veidos spētu mēroties ar to inovatīvo atonalitāti un vētraino enerģiju, kas raksturoja frīdžeza pirmsākumus.

Alans Vilkinsons ir pazīstams ar savu eksplozīvo, fiziski intensīvo alta un baritona saksofona skanējumu. Vilkinsons ir atvērts dažādām improvizētās mūzikas formām, taču Apvienotās Karalistes eksperimentālās mūzikas ainavā viņš tiek uztverts tieši kā uzticīgs raupja, ātra un skaļa frīdžeza karognesējs. Viņš reti kad spēlē kompozīcijas.

Vilkinsons sākotnēji studēja mākslu, taču 1970. gadu beigās pilnībā pievērsās mūzikai, aizsākot ilgstošu sadarbību ar bundzinieku Polu Hešenu un kļūstot par vienu no centrālajām figūrām gan Līdsas, gan Londonas improvizācijas kopienās. Vilkinsona un Hešena trio ar basistu Saimonu Felu ir viens no vēsturiski nozīmīgākajiem britu frīdžeza trio.

1983. gadā viņš līdzdibināja ietekmīgo “Termite Club” un turpmākajos gados muzicējis ar tādiem ievērojamiem māksliniekiem kā Pēters Brocmans (Peter Brötzmann), Dereks Beilijs (Derek Bailey), Stīvs Noubls (Steve Noble), Džons Edvardss (John Edwards), Tērstons Mūrs (Thurston Moore) un daudziem citiem. Viņš ir sadarbojies arī ar ievērojamo britu komiķi Stjuartu Lī (Stewart Lee) un bieži uzstājas vadošajās Londonas improvizētās mūzikas koncerttelpās “Cafe OTO” un “The Vortex”.

Kriss Pitsiokoss ir Ņujorkā dzimis, šobrīd Berlīnē dzīvojošs eksperimentālās mūzikas saksofonists, kura daiļradē apvienoti trokšņu mūzikas, frīdžeza, ekstrēmā roka un laikmetīgās akadēmiskās mūzikas elementi. Viņš ir pazīstams ar intensīvu, tehniski radikālu spēles stilu un spēju paplašināt alta saksofona izteiksmes robežas, izmantojot gan netradicionālas instrumenta spēles tehnikas, gan strukturāli sarežģītas formas. 

Pitsiokoss ir uzstājies vairākos no vadošajiem “radošās mūzikas” festivāliem, tostarp “Sapporo International Arts Festival”, “Music Unlimited” un vēsturiski nozīmīgajā Mērsas festivālā. ASV ietvaros viņš ir spēlējis eksperimentālās mūzikas koncerttelpās “Roulette Intermedium” un “ISSUE Project Room”, kā arī aizvadījis rezidenci Džona Zorna (John Zorn) klubā “The Stone”. Pitsiokoss bieži uzstājas gan solo, gan ar saviem ilgstošajiem ansambļiem, piemēram, grupu “CP Unit” un duetu ar Otomo Jošihidi (Otomo Yoshihide).

Pasākumu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, fonds “Trust for Mutual Understanding” un skaņu mākslas projekts “tekhnē”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas Republikas Kultūras ministrija.